This is who i am

Pēdējā laikā smaids no sejas reti kad pazūd. Dīvaini priekš manis, vai ne? Bet tomēr pārmaiņas ir vajadzīgas mums visiem. Pārmaiņas. Tas var būt lielākas,un mazākas. Nozīmīgas un ne tik ļoti. Tās var ietekmēt līdz cilvēkus, un neietekmēt, tas viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Bet vai viss? Vai viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem? Vai tomēr ir kāds augstaks spēks,kas mūs vada, palīdz un apgaismo? Vai tas ir Dievs?
  Nē, es tev nelikšu tagad mīlēt Dievu, un pielūgt to, es lūgšu Tev lai cieni To Kungu, un pastāstīšu ko jaunu esmu iemācījusies. Ir cilvēki, kas netic Dievam, bet toties kad ir liela nepieciešamība pēc kaut kā, tad mēs Dievam lūdzam. Varbūt pat neticot, bet lūdzam. Bez ticības lūgt nav jēgas. Un kad mums nekas netiek dots, mēs vienkārši nolamājamies un aizmirstam. bet vai tas ir pareizi? Viss biežāk mēs lūdzam Dievam naudu, vēl vairāk naudas, mums vienmēr vajag vēl un vēl, jo mēs esam cilvēki. Bet... padomāsim radikāli un ārpus rāmjiem, Dievs taču mums jau visu ir devis. Gan rokas, gan kājas lai nopelnītu naudu.
  Vēlos teikt paldies visiem jauniešiem, 1:16 Kliķei, un visiem pārējiem kas devās izbraucienā sestdien un Lietuvu, un tik ļoti palīdzēja man iedzīvoties kolektīvā.

un jā starpcitu, tagad centīšos te biežāk kaut ko ierakstīt, un tā. :)

twinkle twinkle little whore, close your legs their not a door

sveikiņi mani mazie draugi. šodiena ir tā lielā diena, kad atkal šeit kaut kas tiek ierakstīts. šodien apspriedīsim precīzi-neko. bet ja nopietni, tad man ir labi jaunumi. VASARA IR UZ BEIGĀM,WHOOHOO. drīz jau visi atgriezīsamies skolas solos,klausīsamies skolotāju bļaušana, ienīdīsim pirmdienas,dievināsim piektdienas, neieredzēsim klases biedrus, un lūgsamies lai atrāk noskan zvans no stundas. bet srsly, pēdējais gads pamatskolā liekās tik fckn perfect. pēdējais zvans,izlaidums, eksāmeni,un tad tikai vasara. šī vasara,neteiksim,ka bija labākā, bet viena no labākajām. tik daudzu jaunu cilvēku,jaunu emociju,piedzīvojumu. bišķiņ summer love, ok, hope ka tā nebūs tikai summer love (galvā skan Justin Timberlake-Summer love).

vispār,jā. es biju nometnē. starptautiskajā. prikiņķe, es dzīvoju pāķos veselas 10 dienas. 10 nožēlojamas dienas,kuru laikā tikai četras reizes bijām veikalā+piekto,kad braucām uz slimnīcu. btw, jā, es biju LT slimnīca,kur bija stulbs ārsts, kuram galvenais bija uzpist man gipsi uz kājas (galvā skan Gošas,-hospital,hospital,blahblahblah,GIPS). 

so,jā,nothing new, hope u enjoy.

formspring.me

vieta jautājumam,un anonīmam uzbraucienam http://formspring.me/hotnfunn

nepatīk atbilde,neuzdod jautājumu

heyyy mani maziņie. šodien esmu pamodusies jau 13.00 ,kas pie velna ar mani notiek? labi,šodien man ir iemesls, šodien mamma brauc mājās. neviss tā,kā parasti,uz nedēļu,bet šoreiz uz visu atlikušo laiku,nu protams,līdz brīdim,kā arī mani savāks uz UK. vispār,šoreiz pat nebūtu apbēdināta par braukšanu @UK. patiesībā man šeit vairs nav pēc kā skumt. cilvēkiem līdz ar laiku,un kļūdām vajadzētu kļūt gudrākiem,bet nē,lielākā daļa te kļūst stulbāki,nožēlojamāki, divkosīgāki,un līdz ar to,es kļūstu depresīvāka,un uz sava bloga lasītājiem izlaižu visas savas sarkasma devas,haha. nu lūk,un tādēļ es gribu uz UK ,dzīve tur labāk,vismaz varēs visu sākt no jauna,ko šeit ir diezgan grūti izdarīt.

Everyone needs believe in something. I believe I'll have another beer.

šausmiņas,laikam te neesmu jau rakstījusi tik sen,ka mans blogs ir parvērties par bedri novītu ar zirnekļu tīkiem. Šajā laikā,kamēr neesmu neko rakstījusi,manā dzīvē ir notikuši daudzi notikumi,un ļoti daaudz kas ir mainījies,galvenokārt es pati. sāku jau protams ar to,ka nogrieztu matus,sākumā man protams sanāca bišķiņ noraudāties par to garumu,bet ohh well,mainīt jau tā pat neko nevarēja. tas tā,no senākajmiem notikumi. laikā starp matu nogriešanu un šodienu bija blahblahblah nothing special,or no one cares. bet šodien esmu smagi apņēmusi mainīt sevi,un savu dzīvi. vienmēr esmu bijusi ķipa tā gudrā meitene,kad jāpalīdz citiem,bet ar savu dzīvi netieku galā. kāpēc ir tik viegli palīdzēt citiem,bet ar savu dzīvi nespēt tikt galā? ohh well, tagad runa nav par to. jūtos nožēlojama,cik vēlu es sapratu to,cik ļoti cilvēki mani vazā aiz deguna. cik stulbi es izvēlos draugus. laikam turpmāk cilvēks būs jāizstudā,kā grāmata pirms sākšu ar viņu kontaktēties.
zinu,ka šis ieraksts ļoti smagi atšķirās no tā,ko parasti šeit rakstu. nodiršu visu ko vien var nodirst, ironija, sarkasms,šis stipri atšķirās. zinu arī ,ka negaidījāt,ka nolikšu sevi. bet ohhh, cik žēl,ka šis ieraksts būs vienīgais tāda tipa,jo vairs no manis neko tādu nesagaidīsiet. esmu pārāk mainījusies,lai ļautu visiem zināt,ko es jūtu,un ko es domāju.

everybody dies,but not everybody lives.

jā,pa ilgiem laikiem beidzot saņēmos šeit kaut ko uzrakstīt,un neviss tāpēc,ka es vēlos jums visiem paziņot kas jauns manā dzīvē,bet gan tādēļ,ka man ir garlaicīgi,jo kārtējo reizi esmu pieķērusi kādu nelāgu slimību. jā,es zinu,ka es beigā veiksminiece,saslimt divreiz nedēļas laikā liekas diezgan pagrūti,bet es pro,es māku.

vispār manā dzīvē nekas ievērības cienīgs nav noticis,tie paši purni,tās pašas vietas un nodarbes,nekā jauna.PILNĪGI NEKĀ. ā,nē,es atradu savu laimi,savu labāko un mīļāko puiku. bet man liekas,ka mani laimes iemesli nevienu neinteresē. sad

vispār,šodien ir Valentīndiena. nezinu,man šī diena neasociējās ne ar ko īpašu,tāda pati diena kā visas pārējās,tikai visi cenšās kaut kā vairāk izrādīt savu mīlestību,pretīgi skatīties. mīlestību ir jāizrādā katru dienu,neviss reizi gadā,vot tā.

Labāk būt lepnam, nekā stūlbam.

jā,es zinu ,ka visiem tagad aicirtās elpa,un acis izsprāga no orbītām,bet man vienalga,jo sarkastiskā kuce it atpakaļ. jā,es protams varētu jums pastāstīt par savas dzīves jaunumiem,bet to nedarīšu,lai jūs nepārprastu,un nesāktos baumas,kas mūsdienas ir tik aktuāli. jā,es pat nezinu,vai cilvēki vienkārši pārprot viņiem teikto,vai apzināti maina tekstu,nezinu,bet cilvēkos mūsdienās dzīvo divkosīgums.

vispār,es apsveru domu iegādāties to silto slēpošanas kostīmu,jeb kombinzonu,ārā ir auksti,man salst viss kas vien var salt,tādēļ būtu ļoti pozitīvi iegādāties,ko tādu.vispār ziemas,sniegavīri,pikošanās ,ragaviņas&stuff.man ļoti atgādina bērnību,cēlāmies agri no rīta,lai būtu pirmie kas uzceļ sniegavīru,vai cietoksni,un gājām mājās pēdējie,lai mūsu veikums būtu pats lielākais,un iegūtu visa pagalma vērību.akkk,.bērnība.gribās it kā visu dabūt atpakaļ,bet no otras puses,pagātnē man vairs nav ko darīt,viss tur ir redzēts,izbaudīts. dzīvojot tālāk,mācāmies daudz ko jaunu!yess

vispār,man vairs nav īsti laika kaut ko šeit ierakstīt,jo man tūdaļ jābrauc ar Kati uz lido.ceru,ka vismaz tur būs kāds,kas man liks smaidīt