everybody dies,but not everybody lives.

jā,pa ilgiem laikiem beidzot saņēmos šeit kaut ko uzrakstīt,un neviss tāpēc,ka es vēlos jums visiem paziņot kas jauns manā dzīvē,bet gan tādēļ,ka man ir garlaicīgi,jo kārtējo reizi esmu pieķērusi kādu nelāgu slimību. jā,es zinu,ka es beigā veiksminiece,saslimt divreiz nedēļas laikā liekas diezgan pagrūti,bet es pro,es māku.

vispār manā dzīvē nekas ievērības cienīgs nav noticis,tie paši purni,tās pašas vietas un nodarbes,nekā jauna.PILNĪGI NEKĀ. ā,nē,es atradu savu laimi,savu labāko un mīļāko puiku. bet man liekas,ka mani laimes iemesli nevienu neinteresē. sad

vispār,šodien ir Valentīndiena. nezinu,man šī diena neasociējās ne ar ko īpašu,tāda pati diena kā visas pārējās,tikai visi cenšās kaut kā vairāk izrādīt savu mīlestību,pretīgi skatīties. mīlestību ir jāizrādā katru dienu,neviss reizi gadā,vot tā.