1.kārtējo reizi šeit ierakstīšu kaut ko pilnīgi nevienam nevajadzīgu, un muļķīgu. bet ja kāds tomēr izdomā ieklausīties-pārdomā, jo jēgas tā pat nav. es māku dot lieliskus padomus, līdz brīdim kā man pašai tie jāpielieto savā dzīvē. bet tā jau mēs visi...vienmēr tik lieliski zinām ko darīt, līdz tas skar mūs pašus. negribētos teikt,ka netieku galā, bet no palīdzības neatteiktos.
2. aizvadījām kārtējo Latvijas dzimšanas dienu...pag, un aizvadīju arī savu 16 dzimšanas dienu. labāk nebūtu aizvadījusi. man nepatīk 16 gadi, man nepatīk pieaugt, N E P A T Ī K. vai 16 gadīga meitene vēl aizvien piesit ar kāju pie zemes, kad kaut ko ļoti grib? JĀĀĀĀ. es tiešām tā daru. es netaisos mainīt sevi, jo gadi iet uz priekšu. pietiek censties pāraugt sevi. bērni esam tik vienreiz. nepadirsīsim bērnību.
3. te nu atkal atgriezīsimies pie naiviem tekstiem. jūs ticat, ka kādreiz būs labāk? neticat? a kā? sākat ticēt. dzīve ir viena sasodīta skaista padarīšana, tas nekas, ka ik pa laikam ierāda mūsu vietu, bet tā pat sasodīti skaista padarīšana. dzīve tevi nemīl tik ļoti cik tu to mīli? a ko tu esi izdarījis lai viņa tevi mīlētu? beidz vainot visu sev apkārt. sāc ar sevi.
4. es gribu apprecēt eminemu.
"Sometimes people are beautiful. Not in looks. Not in what they say. Just in what they are."
piektdiena, 2012. gada 23. novembris
sestdiena, 2012. gada 10. novembris
empire state of mind
un ziniet, tomēr beigās es pilnīgi neko nenožēloju, un neiesaku kādām vispār dzīvē nožēlot kādas rīcības. es nomainīju skolu, un atceros kā divas dienas pirms mācību gada sākšanās jautāju omei,- "Tu tici, ka būs labāk?" Viņa man atbildēja, ka tic, bet es neticēju. Es nožēloju, ka tā domāju. Jo ziniet, vakarnakti pavadīju raudot par tik nenozīmīgām lietām, par salauztām sirdīm un zaudētiem cilvēkiem, bet kāpēc? Viņi neviens par mani neraudātu. Nožēloju, ka pavadīju vairākas stundas maza un sagrauta, es tās stundas varēju pavadīt priecājoties. Beidzot viss būs tā, kā es to gribu, jo jūs neviens nekontrolēsiet manu dzīvi. TĀ IR MANA DZĪVE, GET BACK! viss būs lieliski, un galvenais ir tas, ka es tam ticu.
un vēl kas, tuvojās mana dzimšanas diena. 16 gadi...tik ļoti negribu dzimšanas dienu. ir apnicis palikt vecākai, palikt vecākai nozīme atradināties no bērna dzīves, bet es to negribu. Kad vienu dienu ar Mariju uz skolu aizgājām ar astītēm matos, es sajutos atkal kā bērns, un tā es gribu justies katru dienu. 16 gadi tomēr jau ir puse dzīves. nākamie būs 18, pēc tam 21 un tālāk jau kāzas, bērni, bērnu kāzas, un savas bēres.
conclusion-live you`re life
un vēl kas, tuvojās mana dzimšanas diena. 16 gadi...tik ļoti negribu dzimšanas dienu. ir apnicis palikt vecākai, palikt vecākai nozīme atradināties no bērna dzīves, bet es to negribu. Kad vienu dienu ar Mariju uz skolu aizgājām ar astītēm matos, es sajutos atkal kā bērns, un tā es gribu justies katru dienu. 16 gadi tomēr jau ir puse dzīves. nākamie būs 18, pēc tam 21 un tālāk jau kāzas, bērni, bērnu kāzas, un savas bēres.
conclusion-live you`re life
Abonēt:
Ziņas (Atom)