pirmdiena, 2011. gada 3. janvāris

Labāk būt lepnam, nekā stūlbam.

jā,es zinu ,ka visiem tagad aicirtās elpa,un acis izsprāga no orbītām,bet man vienalga,jo sarkastiskā kuce it atpakaļ. jā,es protams varētu jums pastāstīt par savas dzīves jaunumiem,bet to nedarīšu,lai jūs nepārprastu,un nesāktos baumas,kas mūsdienas ir tik aktuāli. jā,es pat nezinu,vai cilvēki vienkārši pārprot viņiem teikto,vai apzināti maina tekstu,nezinu,bet cilvēkos mūsdienās dzīvo divkosīgums.
vispār,es apsveru domu iegādāties to silto slēpošanas kostīmu,jeb kombinzonu,ārā ir auksti,man salst viss kas vien var salt,tādēļ būtu ļoti pozitīvi iegādāties,ko tādu.vispār ziemas,sniegavīri,pikošanās ,ragaviņas&stuff.man ļoti atgādina bērnību,cēlāmies agri no rīta,lai būtu pirmie kas uzceļ sniegavīru,vai cietoksni,un gājām mājās pēdējie,lai mūsu veikums būtu pats lielākais,un iegūtu visa pagalma vērību.akkk,.bērnība.gribās it kā visu dabūt atpakaļ,bet no otras puses,pagātnē man vairs nav ko darīt,viss tur ir redzēts,izbaudīts. dzīvojot tālāk,mācāmies daudz ko jaunu!yess
vispār,man vairs nav īsti laika kaut ko šeit ierakstīt,jo man tūdaļ jābrauc ar Kati uz lido.ceru,ka vismaz tur būs kāds,kas man liks smaidīt