pirmdiena, 2010. gada 22. novembris

Katram cilvēkam ir savs ceļš kā pāriet tiltu

Jau vairākas dienas esmu Grobiņā. Biju jau nogurusi no tās Rīgas burzmas un no trokšņa,un intrigām kas tur valda,ir tik patīkami atrasties tik klusā,un jaukā vietā. Viss vairāk laikam man pietrūka Pilskalna,skeitparka un jauko cilvēku,un protams atmosfēras kas šeit valda. Gribu te palikt,bet saprotu,ka kādreiz man būs jābrauc prom,un nezinu kad atgriezīšos. Ir tik patīkami katru dienu ejot ārā,satikt un iepazīt jaunus cilvēkus,hothothot.
Katru rītu pieceļoties,un sēžot uz balkona ar kafijas krūzi ,kuru rotā uzraksts Gabija,un cigareti,manā galvā jaucās 100iem domu. Tik dažādu,bet nekādi nepārstāju domāt par vienu cilvēku īpašību,divkosību.Vai man vienīgajai liekas nožēlojami,ka sejā saka saldus mīļus vārdus,un brutāli sakot,- LIEN DIRSĀ,taču tikko kā Tu aizej,tā noliek kā,atvainojos,pēdējo sūdu,no saldajiem tekstiem vairs ne miņas. Šī īpašība vienmēr ir likusies pati nožēlojamākā,VAI TAS IR GODĪGI?
Esot šeit,man ir tik tiešām daudz laika domāt,un pa manu prātu visu laiku klejo viens vārds,MELI. Mēs visi melojam,tikai daži melo apzināti,un daži neapzināti. Jā,es arī esmu melojusi,kad to vajag.Vecākiem par to kur esmu,vai kur iešu,skolotājiem,par neizpildīto mājasdarbu iemesliem,tādi sīkumi vien ir.Taču es nekad neesmu melojusi par to ko jūtu,ko domāju.Tas man liekas nožēlojami. VIsmaz ja melo,tad dari to prasmīgi!

Viela pārdomām. CIK BIEŽI TU MELO?!

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Ja gribēs sapratīs ,negribēs pārpratīs

Pēdējā laikā viss paliek tik grūti,neko vairs nesaprotu,esmu sapinusies pati savās domās.Vēlos tikt āra no bezdibeņa,bet jo vairāk cenšos,jo dziļāk krītu.Apnicis viss,gribu mieru,patiesībā vairs es neko negribu.
Jā,jūs vari mani nosodīt par to ,ka es bimbāju par to,ka man nekā nav,mana dzīve sūkā,un viss ir slikti,ja es neko nedarītu lai to mainītu.Es daru visu,kas ir manos spēkos,nekas nepalīdz,nekam nav jēgas.Gribās ticēt,ka kādu dienu viss būs pizdata,bet zinu,ka nebūs.Gribu būt tikai laimīga,vai tiešām ,tas ir tik daudz prasīts?!Gribu tikai lai ir atkal kā bērnībā,kad viss lielākās sāpes ir nobrāzts celis,un atvadas ir tikai līdz rītdienai.Es pieaugu.
Vienmēr nomāc tā dīvainā sajūta,ka nevienam nedrīkst uzticēties,visi Tevi pieviļ,visi sāpina.Meli,tas ko mēs viss biežāk dzirdam,saldi meli.Varbūt dažreiz es labāk dzīvot saldos melos,nekā skarbā patiesībā.
Jā,ierakstam nav īpašas jēgas,man vienkārši gribējās izteikt savas domas,haha

pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

Все будет заебись

Nekad nesapratīšu,kā kāds var apgalvot ,ka ļoti labi mani pazīst,ja es pati sevi līdz galam nepazīstu?Apnicis viss šitais teātris,ja kristu visas maskas,bet atklātu ļoti daudz jauna,kaut ko patīkamu,kaut ko nepatīkamu,bet vismaz patiesību.
Apnikuši tie jautājumi,-ko Tu ņemu līdzi uz pamestu salu?tīri teorētiski mēs jau tagad esam uz pamestas un Dieva aizmirstas salas.Liekas ka apkārt ir tik daudz cilvēku,civilāzija,bet visā šajā pūli vienalga ir iespējams justies vientuļam,tā pat kā uz salas.Kādēļ tā notiek?Visā plašajā pasaulē nav divu sirdī vienādu cilvēku,katram ir savas domas,uzskati,sapņi.Jā,protams,draugi saka ,ka mani saprot,bet zinu ,ka zemapziņā viņi domā,ka esmu galīgi muļķe,dēļ saviem uzskatiem,taču es uzskatus viņus par muļķiem,jo mūsu uzskati atšķirās.Murgs.
Tagad nedaudz pasapņosim,katram vismaz reizi dzīvē ir uzdots jautājums,-ko tu darītu,ja Tev būtu trīs vēlēšanās?Atcerieties ko mēs atbildējām,kad bijām pavisam maziņi,"gribu konfekšu veikalu,daudz rotaļlietu,un šokolādes fabriku" KO PIE VELNA MĒS TAGAD VĒLAMIES?katru dienu ir jaunas vēlmas,jaunas intereses,protams,uz doto brīdi,mēs visi gribam naudunaudunaudu,it kā tā mums dotu milzu laimi.Jā,atzīstu ka labāk raudāt bmw,nekā autobusā,taču kāda jēga nauda,un visam ko Tu spēj par to nopirkt,ja Tev nav ar ko dalīties.Nauda sniegs īslaicīgu prieku,bet ne pilnīgu laimi.
Mēs visi esam tik egoistiski,mums vajag vēl,un vēl.Nekad nebūs gana,visu laiku vajadzēs vēl,un vēl.Paskataties taču ,kas notiek apkārt.Tu gribi jaunas drēbes,kāds cits būs laimīgs par tikko ceptu maizīti,tu gribi mašīnu,kāds cits grib tikai siltu jaku aukstā ziemas dienā,tu gribi naudu,kāds cits grib tikai pāris santīmus lai pabarotu savus bērnus,reizēm Tu saki ,ka gribi nomirt,toties kāds ir laimīgs par iespēju dzīvot.

otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

NEVIENS NAV TIK STIPRS,LAI NERAUDĀTU!

Izejot vienkārši ārā,un cerot ,kā vienmēr vazāties pa Ķengaragu,un smieties par visiem ko redzu,es kaut ko iemācījos.Jā,atzīstu,es to iemācījos no cilvēka kuram nav spoža pagātne,bet kurš ir izcīnījis savu tagadni.Visu dzīvi domāju,ka pazīstu cilvēkus,bet šodien sapratu ka tā nav.Viss kas šodien notika,mani reāli šokēja,labā nozīmē,protams.
-Neviens nav tik stiprs lai neraudātu ♥,jā,tā ir taisnība,tik tiešām.Lai cik cilvēks no ārpuses izskatītos stiprs,nevar zināt kas viņam darās sirdī.Arī stiprie raud,visi raud.Nav nesatricināmu cilvēku,saki ko gribi,bet nav.Katra asara,tikai padara mani stiprāku.

sestdiena, 2010. gada 16. oktobris

Tikai striprākie spēj sapņot, cerēt un vilties, bet tomēr nepadoties!

Aida,šitā spēle,-dzīve,vienkārši nav priekš manīm,tik daudz noteikumu,tik daudz viss kas jādara.Grūti.Labāk spēlēt,-gribu gulēt un neko nedarīt.Runājot par gulēšanu,vakar ejot gulēt,cerēju ka šodien pamodīšos ap vieniem,bet nē,mani pamodināja jau 9.36 ,un aizmigt vairs nevarēju.Laikam dēļ iztraucētā miega,tik ļoti nočakarējās garīgais.
Vispār pēdējo divu mēnešu laikā nekas nav takā vajag,nekas nenotiek kā plānots,viss liekas tik tukš un bezjēdzīgs.Mainīt to nevaru,jo nezinu kā.Tik ļoti pietrūkst māsas,gribu atpakaļ tos laikus.ATDODIET MAN TOS!
noslēgumā vēlos tikai pateikt,ka es jūs visus neciešu!mcā

sestdiena, 2010. gada 9. oktobris

Vai tu kādreiz esi redzējis sapni līdz galam?



my life is a bitch,but you don`t know nothing bout her.

piektdiena, 2010. gada 24. septembris

Nav nekā vieglāka, kā visu sarežģīt!

Tikko pārcietu lielāko stresu savā dzīvē,domāju,ka esmu aizmirsusi sava bloga paroli,bet tā bija tikai viltus trauksme,kuru radīja mans mīļais dators.Runājos par manu datoru,kamēr šī kaste nerotāja mana galda apakšu /lasīt:tika nodota remontā/ ,manā dzīvē ir daudz kas mainījies,tik daudz jaunumu,bet es jums neko nestāstīšu,jo tā pat visiem vienalga.

Šobrīd,jā tieši šobrīd,24.09.2010.,plkst 23.14 ,esmu pievērsusies jaunam sporta veidam,virtuālajam boksam.Jā,zinu,īpaši normāli tas nau,bet es jau nekad neesmu atzinusi to ka esmu normāla.hahaha,man ir novirzes,un man garšo alus.

Šobrīd gribas iziet ārā ar beisboleni,un dauzīt visu kas pagadās ceļā,jo dusmas manā sirdsveidīgajā organā ir jau ilgi krājušās,un tagad to tur ir daudz,un es jūtu ka tas viss grib sprāgt,un viss vieglākais veids kā no tā tikt vaļā ir šķaidīt visu pēc kārtas,meeeow.

pirmdiena, 2010. gada 30. augusts

Desmit vīrieši gulstas pie sievietes kājām, bet viņa izvēlas vienpadsmito, kurš stāv un skatās uz citu

Slikts garīgais,neko negribās,pasaule grūst,viss riebjas.pesimisms,vai pohujisms,īsti nevar saprast,bet optimisms manī ir pazudis.irōniski,bet vienmēr mani uzskata par to jautro meiteni,jā es smejos,jā,es smaidu,bet vai kāds vispār ieskatās kas notiek dziļāk mani?vienalga.
Nevar vairs saprast kuri ir draugi,kuri nē,kuriem uzticēties,kuriem nē.gribas tikai palikt vienai,vismaz nav nodevības,un netīro spēļu.kādreiz mēs spēlējam šo spēli,dzīvi skarbi,bet godīgi.


piektdiena, 2010. gada 18. jūnijs

Jo vairāk Tu tam gatavosies ,jo lielāka iespēja ,ka tas nenotiks

Aj,man besij dzīve.Riebjas tas ka es šeit esmu,riebjas tas ko es šeit daru,un riebjas lielākā daļa no tiem kas man ir blakus.Jā,pēdējā laikā mani ir apņēmusi dīvaina veida depresija,un stulbums,bet man po*uj.Vienīgais ko šobrīd jūtu ir nenormālas sāpes.
Riebjas ka mani draugi mani nomaina pret kādu citu,pret kādu kurš tikai māk ar saldiem vārdiņiem ielīst dirsā.
Sviests,viss kas notiek ir milzīgs sviests.Pēdējās dienās cenšos nomirt no pārēšanās,bet nekas neizdodas.Gaidu pasaules galu.Yā
Dikti negatīvs ieraksts,bet man kkā tas vairs nepišs.

sestdiena, 2010. gada 22. maijs

Es nezinu kā vajag, bet tā kā tu dari - nav pareizi.

Pēdējā laikā man it īpaši ir sajūta ka dzīvei nav pilnīgi nekādas jēgas,un man nav ne mazākās saprašanas ko es šeit daru.Tā gribas vienkārši visus pasūtīt,un palikt vienaia,aizbraukt prom un sākt jaunu dzīvi.Sāp,tik nenormāli.Cilvēki kurus mīlēju vairāk par visu mainās,vietas kuras mīlēju mainās,viss mainās,un ne uz labo pusi.mainās tik ātri ka pat nespēju izsekot visam līdzi.
-Bet tagad par kaut ko pozitīvu,man patīk laiks kas ir ārā aiz loga,+25 grādi saulīte,ūdens tik silts kā piens.Ideāli,ja vien nebūtu odu.Vakar beidzot atklāju peldēšanās sezonu,bija tik ideāli,sen kaut ko tādu nebiju darījusi.Viens mīnuss,esmu nenormāli apdegusi,viss surst,un vispār tagad esmu baigais tomātiņš,haha.

svētdiena, 2010. gada 9. maijs

Tikai drauga roka var izraut ērkšķus no sirds

Sen šeit nebiju neko rakstījusi,un patiesībā tas neietilpa manos šīsdienas plānos sēdēt netā,un rakstīt savu bezjēdzīgo blogu.Pēdējā laikā manā dzīvē laikam nekas interesants nav noticis,i guess.tie paši vecie purni,vecās vietas,un vecās nodarbes.nothing special.Āa nē,šonedēļ bija viena no manām drausmīgākajām piektdienām dzīvē,pilna asarām,pārdzīvojumiem&stuff.bet nu jā,vēlāk jau ar saldējummeiteni kā vienmēr norēcāmies,par visu,un visiem.
Šodien ir māmiņu diena,bet man gribas pieiet pie savas mātes,un nošaut viņu ar nazi.Nē,nu ok,es viņu dikti mīlu,un man viņa ir labākā,bet man gribas viņu nošaut,nopietni.Atbrauc un paziņo ka man pēc skolas jāvelk sava pakaļiņa uz Liepāju,pāķiem kur nav feiseru,nav ikvakara sēdēšanas kkādā pagalmā,un ikdienišķais aliņš.Pietrūks tā visa,man laikam pietrūks manas dzīves.
Aj labi,neesmu gulējusi lielāko nakts daļu,pārsvarā mani visu laiku mocīja un neļāvā gulēt,tagad mājās esmu viena,un tas nozīmē ka es gulēšu,hah.čau

piektdiena, 2010. gada 16. aprīlis

Lai cik arī īsi ir vārdi "jā" un "nē",tie prasa visnopietnākās pārdomas.

Dažkārt man vienkārši gribas smagi iekraut cilvēkiem,kuri liek draugiem.lv/ieteikt tās stulbības par Čaku Norisu,jā okey,varēja par to pasmieties,bet tagad jau kļūst kaitinoši.Diezgan.Tā pat uz nerviem krīt arī cilvēki kuri iesaka tekstus kā- keep talking shit about me,you`re making me famous.Jā,ieteikt jau mēs visi varam,bet vai tiešām kāds tā domā,lielākā daļa cilvēku kas to iesaka dzīvē raud,un besās,ja aiz muguras kaut ko pasaka.Nožēlojami.
Pēdējā laikā jūtos diezgan sagrauta,problēmu daudz,viena uz otras,proti viena pamatīga kaudze /vispār šitais teksts ir no manas jaunās atkarības dziesmas Grands ft. Grāfomāns-Es esmu,es būšu/.Pēdējā laikā nāve šķiet vilinoša,bet zinu kad nedrīkstu pievilt sev tuvos.Cīnos par sevi,nozīmīgu cilvēku labad.
Ar lielāko prieku šodien satiktos ar māsu,bet viņa neatbild uz sms,un vispār šķiet ka ignorē mani. :// ,laikam šo dienu pavadīšu majās,pilnīgi viena,skatoties stulbas multenes,klausoties mūziku,un ar vienu lielu vēlēšanos,-nobeigties,yeahyeah.
Tik ļoti gribas uz skolu,bet nē,es esmu slima,jau divas nedēļas,un labāk nekļūst.hah.no trešdienas līdz piektdienai varēsiet mani nemeklēt,būšu stokholmā /hhh/

ES GRIBU NO TEVIS DZIRDĒT TIKAI DAŽUS VĀRDUS,-ES TEV PIEDODU,pie vella.

pirmdiena, 2010. gada 12. aprīlis

Noklusēts nav melots

Pēdējā laikā katru dienu ir brīdis kad garīgais ir vienkārši zem 0.Un nav ne mazākās nojausmas kādēļ.Iespējams dēļ manas attieksmes pret mīļiem cilvēkiem,bet varbūt dēļ viņu attieksmes pret mani.Nezinu,un laikam pat negribu zināt.No jautrās Gabijas laikam vairs nekas nav palicis,tikai atmiņas,un veci joki.Bet gribās taču to visu atpakaļ,gribas smieklus,bezrūpīgu gulēšanu zālē,un skatīšanos mākoņos meklējot dažādas figūras.Arrr.
-Pēdējo 5dienu hīta dziesma ir Grāfomāns-No pusvārda.Nezinu kādēļ tieši šī dziesma,tik lēna,liriska,un ar tik daudz patiesiem vārdiem.rrr.Dievīga.
Beidzot atgriezos Trojā,pirmo reizi šajā sezonā,satiktu sen neredzētās sejas.Un vispār labi pavadīju laiku,Iemācījos braukt ar skeitu.Vispār,esmu tur tik daudz smējusies,un iepazinusi vēl jaunus cilvēkus,pozitīvi.
Vispār,no vienas puses man millzīgs prieks par pēdējām divām nedēļam,kas iespējams bija jautrākās manā dzīvē,lai gan no otras puses gribās lai tās nemaz nebūtu bijušas,dīvaini.

pirmdiena, 2010. gada 5. aprīlis

...kad sirsniņā kaut kas kasās

Rrr,kārtējais vakars kuru es pavadu bezdarbībā cenšoties uzrakstīt savu stāstu,runājot par šito visu,es beidzot izdevu to fakano grāmatu,tā pat viņa ir reāls mēsls,bet nu,es to izdarīju /clap for me/
Pēdējā laikā dienas paiet pilnīgā bezdarbībā,neko nedarot,mētājoties saulītē,un klausoties Drop The World mp3.Dziesma jau īstenībā nav no labākajām,bet nu,nezinu ko naži viņā atraduši.Visas siltās dieniņas pavadīju gulot uz rollera,un cenšoties kaut nedaudz iesauļoties pavasara saulītē,kas man protams nekad neizdodas,jo vienmēr atrodas kāds idiots kam patīk mani kaitināt.rrrr.hatehatehate.
Es jums teikšu tā,-stulba sajūta,visu laiku smaidīt,un smieties,tēlot ka viss ir kārtībā,bet tai pat laikā,gribēt raudāt,ilgi un dikti,bet Tu to nedari tikai tāpēc ka smaidīt ir vieglāk,nekā visiem skaidrot kas ar tevi noticis.Hah.Vai arī vienkārši nav pleca uz kura paraudāt,nezinu,bet es labāk smaidu,tā īsti jau nepalīdz neviens ne otrs.
Šis bij laikam ideālākais vakars ever.Beidzot pavadīju laiku ar savu brālo,manu masu bučdupsīti.Rrrr,tik sen neesmu ar viņu spēlējusies,un tagad,jūtos vnk pozitīvi uzlādēta veselam gadam,nahnah.
Rīt vai parīt,laikam dodos uz slimnīcu,bet nu jā,ceru ka tur būs normāli cilvēki.Man nenāk miegs,bet onlinā neviena nav,heh.

piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis

Es varbūt esmu slikts piemērs, bet vismaz nesamākslots

es laikam esmu dīvaina,bet man patīk būt pašai,es pat nezinu kā lai to izskaidro,bet man patīk no rīta pamosties,un nedomāt ne par ko,jo visi zin kas ir Gabija,un uz ko viņa spējīga.i love my self,and it`s all that matthers.
Pēdējā laikā visu laiku smejos,lai kas man notiku,lai ko es pādzīvotu,es turpini smieties,bez iemesla.Iespejams es smejos jo tā ir mana pretreakcija uz visu slikto kas notika,bet par to vienalga.Galvenais ka vēl spēju to darīt.
Vispār,katru rītu pamostos un vēlos lai būtu trešdiena,bija tik ideāls laiks,tik silti,un vispār pati pa sevi tā bija diezgan ideāla /nazīga/ diena!Es ar lielāko prieku to izdzīvotu vēl,un vēl.Nekā īpaša jau nebija,vienkārši jautri.
Katru dienu skatoties uz dubļiem,domāju par to ka vairāk gribu vasaru.Vai varbūt ziemu,nezinu.Bet gribu kādu gadalaiku kad nav dubļu,hah.Jau vairākas dienas neesmu ēdu neko normālu,tiki roltonus,esmu pārāl slinka lai taisītu ko citu,lazy Gaby.hah.
tagad turpināšu skatīties filmas,un gulēt.Bye!

p.s sorry ka te tik ilgi nekas netika rakstīts,slinkums vai slikta atmiņa nezinu.

trešdiena, 2010. gada 24. marts

Nekad neļauj lai bailes attur Tevi no spēles

Pēdējā laikā no visiem dzirdu tikai to,cik viņu vecāki ,cik daudz ko neļauj,cik daudz kur nelaiž.Piekam visi to saka bez maz vai vienā dienā.Tagad laikam kaut kāds vecāku jūgšanās periods,visiem.Bet ptiesībā,vecākus mēs neizvēlamies,un tai pat laikā ir daudz bērnu kuriem vecāku vispār nav.Priecājieties par to kas jums ir!Dievs jums deva dāvanu,neviss izvēli!
-Ir apriebies ka cilvēki klausos heiteru baumās.Pašsaprotam ka cilvēks kuram es riebjos,darīs visu lai tikai es izskatītos sliktāk.Pirms klausīties stulbās baumās,ir jāizklausa abas puses,pēc viena stāstījuma nevar izteikt spriedumu.
Tagad atkal mētājos mājās galīgi slima,kakls sāp ,deguns sāp.nevaru ne paelpot ne parunāt,diezgan jautri,wīīīī.Katru reizi klepojot sajūa ir tāda ka tulīt izklepošu kādu no saviem iekšējiem orgāniem..Tieši tagad,kad man tik ļoti gribas uz skolu,kad notiks viss pats jautrākais.Fuck.Es gribu ar klasi braukt spēlēt boulingu,bet es jau to nevarēšu,jo viss drīzāk gulēšu mājās,slima.Šī laikam būs pirmā piektdiena kad nebūšu sLIDOtavā,vai arī kādā pārtija,vienkārši gulēšu mājās,un gribēsu nobeigties,hah.

svētdiena, 2010. gada 21. marts

Pazudis suns. Zaļš, priekšējā pakava nav, kreisais rags aplauzts. Ja kāds atrod, griezties pie psihiatra.

Šodien par manīm nāca atklāsme,ka šeit nekas jau sen nav bijis rakstīts,un vispār,es arī neko negribēju rakstīt,cerībā ka aizmirsīsiet šo blogu,bet nenoturējos,un tādēļ tagad rakstu,hā.
Pēc ilgiem laikiem šodien pamodos izgulējusies,un priecīga.Priecājos tikai par to ka esmu pamodusies,un ka tagad būs vēl viena priekpilna dzīves diena.Jāp,tieši tāda viņa arī bija.Izgāju ārā ar Kāmīti,gājām nopirkt gumpeļus,kas tagad ir nepieciešama prece,un tad gājām uz `studiju`.Sēžam,daram savas lietas,līdz brīdim kā pie mums pienāk vīrietis,un iedod 6cukurgailīšus.Nu ok,beigās protams dabūjām gandrõz 100cukurgailīšu,kurus sabāzām jakās,un izskatījāmies lielas miesasbūves,fun.Tagad tikai sāp vēdērs.
-Rīt atkal jāiet uz skolu,pirmdiena,ienīstu šo dienu,bet priecē tas ka jānodzīvo tikai šī nedēļa,un sāksies brīvlaiks,mans mīļākais laiks pavasarī.Vispār pavasaris man riebjas,viss apkārt peļķes,dubļi,un vēl tie stulbie čivinošie tauriņi draugiem.lv,kuri tagad ir noņemti,acīmredzot dr.lv admini nokaunējās,yā.
Vispār tagad man ir apņemšanās,godīgi iet uz treniņiem,jo mājās paliek garlaicīgi,hah.

Lab,laikam iešu skatīties kādu stulbu šovu,ēst cukurgailīšus,un gulēt,yey.

otrdiena, 2010. gada 16. marts

es varu palikt te pat,man nav vērts nekur braukt

Apnicis klausīties sūdzības par to cik apkārt viss ir slikti,cik skola drausmīga,cik cilvēki apkārt drausmīgi,cik vecāki drausmīgi,CIK PASAULE drausmīga.Klausos tajā visa un tikai smaidu,tiek uzdots jautājums,-kādēļ Tu smaidi,Tu negribētu lai viss ir labāk?Un atbildu ar pretjautājumu,-kam man dzīvot skaistāk,ja es mīlu kā ir?Es mīlu savu dzīvi,cilvēkus sev apkārt,un savus vecākus,jā tas viss nav ideāli,bet pie vella es to mīlu.Un tikai tāpēc ka es atceros to,ka ir cilvēki kuriem nav pat puses no tā kas ir man.
-Šodien skolā man uzdeva jautājumu,-kāda ir tava ideāla pasaule?Man nebija ko atbildēt,jo es nezinu kas ir ideāls.Šis jēdziens man nepastāv,mana ideālā pasaule ir šī,kurā es dzīvoju.
Šodien man ir tāds diezgan čilīgs vakariņš,pašai ar sevi un savām domām.Nu labi,vēl dažām čipsu pakām,saldējumu un pārējiem neveslīgajiem produktiem.Sen neesmu bijusi divatā pati ar savām domām.
Atmiņas,tas ir tas kas mani tagad nomāc,bet tai pat laikā pozitīva uzlādē,saprotu faktu ka šī būs pēdējā piektdiena slidotavā,protams tas nav nekas pozitīvs,bet es saprotu to,ka viss,VISS kas ir noticis tur ir neaizstājams,tie cilvēki,tā vieta,tās emocijas.

-mīlu savu dzīvi ♥

otrdiena, 2010. gada 9. marts

Nav svarīgi kāda es biju, svarīgi kāda es esmu tagad

Sen neesmu te rakstījusi neko,it īpaši kaut ko sakarīgu.Okey,būsim atklāti,te nekad nav bijis nekas sakarīgs.Pēdējās divas dienas mani nomoka neciešamas galvassāpes,lai gan tai pat laikā man gribas lēkāt un kaut ko darīt,bet nu jā,tam traucē galvassāpes.Varbūt tas ir dēļ laikaapstākļu maiņas,bet varbūt dēļ haosa kas valda viss apkārt,bet viss vairāk,-mana galvā.
Pēdējā laikā viss apkārt redzu konkrētu dir*ā līšanu,aiz muguras jau mēs visi varam vareni runāt par kādu,tikai lai būtu krutāki,bet acīs ko mēs varam pateikt?NEKO!Pie vella,kur ir jēga tēlot baigo lielu cilvēku,ja patiesībā ir maziņš un melns.
Ir ļoti stulbi ka skatās pagātne,kas ir darīts pagātnē,kas tu esi bijis KĀDREIZ,svarīgi taču ir tas kas notiek tagad.Kāda jēga ir līst manā pagātnē,ja Tu tur tā pat neko nemainīsi,bet tu vari darīt ļoti daudz ko,lai ietekmētu manu nākotni.Tieši tā!
Un vispār,forši ka pēdējās dienās visi "mani draugi" mani ignorē,nu vismaz es domāju ka tie ir draugi.Un vispār,man ir vienalga,es smaidu.


-mani nepamet,mani pazaudē ♥

svētdiena, 2010. gada 7. marts

sestdiena, 2010. gada 6. marts

Atceries,ja kāds cilvēks aiziet no Tavas dzīves - tas nozīmē, ka viņš atbrīvo vietu kādam citam - labākam..

Tagad sēžu pie datora,lai gan acis man patiesībā līp ciet.Neesmu gulējusi jau apmēram 35stundas,bet man ir bezspēks pat aiziet līdz gultai,tādēļ sēžu šeit un rakstu šo ierakstu,lai jūs uzzinātu par jaunumiem manā dzīvē.hahaha.
-Vakar atkal ballējos pie Elīzas,ballīte bija tiešām izdevusies,man ļoti patika,tikai žēl ka paliku bez segas&stuff,bet ballīte turpinās.Tiešām bija milzīgs prieks satusēt ar visiem cilvēkiem kas tur bija,seni draugi bija,bet kontakts kaut kā zudis,prieks,tiešām,kārtējais lielais PALDIES Elīzai.
Kad visi ap 8.00 tika izdzīti no mājas,ēdam brokastis,olas un makaronus.Tiešām garšīgas olas bija /mm/ ,vēlāk ar savām labākajām sēdējām uz dīvana un vienkārši runājām,un smējāmies,likās tik forši,un jauki,taču tad pamodās un Elīza,un mēs gājām skatīties kārtējo šizo filmu,šoreiz tika izvēlēta filma,-23.Likās ka kārtējā šausmene,taču izrādījās vairāk kā drāma vai kas tāds.Filma kas ietekmē cilvēku psihi.Patika filma,šodien atkal viņu skatīšos un ēdīšu roltonus,un protams neaizmirsīšu par karameļu tēju,kas pēdējā laikā ir vienīgais šķīdums ko dzeru.

sestdiena, 2010. gada 27. februāris

Mīlēt ir kā stāvēt svaigā cementā - jo ilgāk stāvi, jo grātāk atrauties, un nekad nav iespājams aiziet, neatstājot aiz sevis pēdas

Šodien jūtos diezgan draņķīgi,pateicoties tam ka 20minūtes slidoju t-krekliņā,un man bija vienalga par visu,blakus bija jautra persona,Anna,un man bija jautri.Lai gan patiesībā tas bija veids kā saslimt,taču mums nekad neizdevās,viss kā parasti,žēl,runājot par slimošanu,es noslimoju 3nedēļas,vairs negribu,gribu skolu.Uz galda stāv milzīga tējas krūze,un vairākas siermaizītes,fonā šobrīd skan salda un banāla dziesma,-Jls-one shot
Īstenībā pēdējās dienās,viss ir palicis tik pozitīvs un skaists,lai gan tā nemaz īsti nav,pēdējā laikā man viss tik ļoti patīk un liek smaidīt,vienkārši jūtos kā maziņš burunduks.Lietas tik krasi mainās,viss tiek piedots,aizmirsts,bet man jau par to tikai prieks,nespēju ilgi dusmoties.
Es protams atkārtošos,bet daudzi nav sapratuši,man tik tiešām vienalga ko jūs runājat aiz muguras,bet galvenais ir tas ka es pagriežos un jūs visi klusējat,bailes,kauna sajūta,nezinu vienalga,tas jūs padara nožēlojamus.

Vispār paldies māsai par jautro laiku pie viņas,un par to ka viņa krāca man sejā,buča Elīz ;*

trešdiena, 2010. gada 24. februāris

Plēsts, līmēts, bieži dragāts.. Paldies. Tapēc arī emocijām bagāts.

Nezinu kā jums mīļie,bet man liekas ka svarīgākā apziņa pasaulē ir apziņa ka ir kāds kas Tevi mīl,kāds kas rūpējās,kāds kas uztraucās,kāds kas atbalsta,un kāds kurš neaizmirst.Ik pa brīdim šī doma pazūd,bet tas nenozīmē ka tā tiešām ir,jo vienmēr būs kāds kam Tevi vajag,dzīvo vismaz tam vienam.
Btw,šodien meklēju dziesmas,un atradu savu veco favorītdziesmu,Christina Aguilera-Fighter,mmm,tik ideāla dziesma.Ā,jā,un vispār es tiešām gribēju pateikt lielo paldies visiem kas manā sirdī radījuši rētas,tas ir mani norūdījis,un darījis stiprāku,paldies,tiešām.Rētas man atgādina ka esmu dzīva.
Šovakar atkal pavadu laiku ar tēju un siermaizītēm,un šādi vakari būs vēl vismaz nedēļu pateicoties faktam ka esmu slima,jau gandrīz mēnesi,un sēžu mājās,vismaz skolas laikā /neķītrs smaidiņš/ Un vispār,klāt visam mana hamorītam,man vēl sāp mugura.

Un vispār,beidzat nīdēt ka vajag vasaru,nopērc biļeti uz havajām,mūžīgā vasara,dzīvo ar to kas ir,yes.Arlabvakaru!

pirmdiena, 2010. gada 22. februāris

Kāpēc gulēšanai visērtāko pozu ķermenis vienmēr atrod pēc modinātāja zvana?

Nezināmu iemeslu dēļ šodien jūtos kā sērijveida slepkava,iespējams tas bija tādēļ ka novedu savu vecomāti līdz infarktam,izejot no mājas ap deviņiem,un tikos pat atgriežoties mājās,un neatbildot uz 32 viņas zvaniem,un atbraucot mājās,un kārtējo reizi uzbļaujot,-Ko Tev no manis vajag?Atbilde mani šokēja,-man likās ka Tu gribēsi ēst!Es pat nezināju ko darīt,smieties vai uztvert to nopietni,bet man sanāca vēl unikālāk,es pagriezos,izgāju no istabas,un blakus istabā skaļi smējos,biš fail,bet gadās.
Un vispār,jā,šajā ierakstā taisījos stāstīt par liekulību,baigā jēga diži aprunāt aiz muguras,ja acīs spīdēsi kā pavasara saulīte,un priecāsies par aprunājamā objekta sabiedrību kā pedofīls bērnudārzā?Nu ja,aiz muguras jau mēs visi esam vareni,un lieli,bet acīs skatīdamies,ir grūti ko pateikt.Nu ja,nu ja.
Ā,jā un vispār beidzat man sūtīt tās draudu vēstules par to ka aprunāju jūs savā blogā,neviens no šī bloga ierakstiem nav vērsts pret kādu īpaši,un vispār,darīt man nav ko kā runāt SAVĀ blogā,par KĀDU no juma,smiekliņš.Lai gan lielākā daļa ierakstu ir domāti kā pārdomu viela visiem,neviss kādam konkrētam organismam.

svētdiena, 2010. gada 21. februāris

Nav nozīmes izpatikt visiem - svarīgi ir patikt tam, kurš to novērtē!

Man liekas ka visa šī mana aizraušanās ar blogošanu,ir pārāk slimīga,nu aizgājusi jau kā atkarība,brrr.Visiem tur kaut kādas alkohola atkarības,bet man,-bloga.Es esmu dīvaina pie vella.
Vispār šis ir kārtējais ieraksts kur man gribas kādu norakt,pazemot,apsmiet,bet kaut kā galīgi nav garīgais priekš tam,lai gan,vienas lietas norēkšanai man vienmēr atradīsies laiks,tas ir portāls,-seja.lv C`mon tas jau paliek tik nenormāli slimīgi,kur bija tie laiki kad bildei ieliekot 2,tu tiksi,atvainojos,nodirsts no galvas līdz kājām,un protams bloķēts,tagad jau kaut kas tāds ir ja ieliec zemāku atzīmi par 7.Kā arī šī visa mainīšanās ar 10,un 7,nu kjo tas TOPs dod?es to laikam nekad nesapratīšu.
Ā,jā,vispār ja jau te runa aiziet par plašajiem interneta klajumiem,tad tikko atcerējos kā šodien konkrēti norēcos par portālu draugiem.lv,pareizāk sakot neviss pašu portālu,bet cilvēkiem kas tajā uzturās.Šodien atnāk vēstule no viena kadra,-http://www.draugiem.lv/friend/?4000636 ,kurā ir izklāsīts lūgums lai viņu uzaicinu,nu tiešām izmizīga lūgšanās,tikai es nesaprotu šo daļu,ja Tev sociālajā portālā būs vairāk draugu,vai tie Tev vairosies arī dzīvē?Šis jautājums laikam vienmēr paliks neatbildēts,bet whatever.
Es laikam esmu pateikusi visu ko gribēju,tagad iešu turpināt gulēt,veiksmīgu vakaru,čau!

Es dzīvoju pēc Vankuveras laika un man asiņu vietā tek kafija

Mēs pakāsām hokejā,atkal,ar nožēlojamu rezultātu,šajā reizē es konkrētu zviedzu par viņiem,vīreļiem formās kas skrien pakaļ vienai ripai,būtu ripas vietā krūts,spēle būtu pieprasītāka,un jautrāka.Es mainu tautību,čau.
Un tad par kaut ko pozitīvāku,es atradu savu pirmo telefonu,āāh atmiņas,viņš visus šos gadus bija zem manas gultas,liels,sarkasns,kvādrātains,bet tas nav ķiegelis,tas ir telefons kurš pēc tāda izskatās,yesyesyes.
Ak jā,un vispār fuj visiem kuri grib lai dzīvē viss tiek pienests uz paplātes.Tas taču ir tik garlaicīgi,visiem būtu viena vēlme,nauda,visi kļūtu par bagātiem un iedomīgiem mēsliem.Pazustu visa spriedze dzīvot,visa tieksme kaut ko iegūt,visas dzīves krāsas,borring.
Es šodien skatījos savus bērnības albūmus,īsti gan neesmu mainījusies,ja nu vienīgi pastiepusies garumā,bet tas jau nav nekāds lielais sasniegums,tādēļ es ar to īpaši nelepojos,mēs visi augam,tas ir dabiski.Nu vot jā,un tajās bildēs es biju maza,piemīlīga,nesamaitāta,āāāh,tik kjūtīgi.
Šobrīd man ir tāds garīgais ka es varētu vnk sabučot,un samīļot visu pasauli.
Cimdi kas ir šajā bildē tagad ir ļoti izstaipīti un neforši.Bet jā bilde man patīk,made by, -Frosty- .
Gabija nav vārds,Gabija ir diagnoze.

sestdiena, 2010. gada 20. februāris

i look up in the sky and now the world is mine.

Nu jājā,apkārt hokejs,visur hokejs,hokejs priekšā,hokejs /piedodiet/ pakaļā.Visur hokejs,draugiem.lv pilns ar hokeju,lai gan tas protams ir labāk par banāliem īmo tekstiem.Nekad neesmu redzējusi lai meitenes tā fanotu par hokeju,lol,jauns veids kā iepatikties.lol.
Ā,jā runājot par īmo tekstiem,visapkārt viņi ir,pat uz manas mājas sienas viens ir,bet nu jā,ja jau tiešām pasaule ir tik drūma,un problēmas visapkārt,tad varbūt viņas var vienkārši atrisināt?
Tagad klausos,-about a girl,patiesībā jau šī dziesma neatbilst manam garīgajām,kurš vispār ir tur,kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu.Bet dziesmā ir vārds ballīte,ļoti labi.
Atlikušā vakara plāni.
-ēst siermaizītes /check/
-dzert tēju,un apdedzināt mēli /check/
-nolikt visus /working on/
-sēdēt face.lv un smieties par visiem /working on/
-skatīties hokeju

Piečakarēsi mani kaut vienu reizi un es tevi čakarēšu visu mūžu

Tik labi,tu sēdi siltā istabā,ar tējas krūzi,skaties kā ik pa brīdim gar tavu logu noiet cilvēki,un cik laiski dejo sniegpārslas.Bet vienā brīdī tu sāc smieties,un viss Tavs logs ir ar tēju.Smieklu iemesls,laikam jau vakardiena,19.02.Daudz smieklu,daudz prieks,daudz kritienu,un vēl smiekli,tiešām vēlos pateikt paldies visiem tiem kas vakar bija.
Bet nu tā bija vakardiena,šodien mani nomoka besis,sākot jau no aptuveni 4.00,kad mūsu hokeja izlase pakāsa hokejā,un šonakt atkal pakāsīs,bet man vienalga,mīlu hokeju,un tad besījos par to ka gribu ēst,bet slinkums taisīt,un viss beidzot,jo man viss sāp,pateicoties Dāvim,kurš vienīgais mani gāza.
Tik šausmīgi stulbi ir pieķerties cilvēkiem,tik ātri,Tu uzticēsies,Tevi piekāss,get over it.Tieši tāpēc es neļauju nevienam sev pieķerties,un nevienam nepieķeros,nu tikai ja šis cilvēks ir tiešām īpašs,liek man justies īpaši,un par draudzību neko neprasa pretī,lai gan šādi draugi mūsdienās ir liels retums.Ideālus draugus ir grūti atrast,jo tie jau ir manējie! ♥

trešdiena, 2010. gada 17. februāris

Reizēm nonāc pie secinājuma, ka pat labākie draugi var būt pēdējie mēsli

Šodiena ir vienkārši smagi neizdevusies,kāpēc man atkal ir visas drūmās domas prātā.Nu ne drūmas,bet īstenībā debīlas.Es pievīlu pati sevi,solīju sev ka nemainīšos,palikšu kas esmu,bet laiks mani mainīja,apstākļi mani mainīja,un es pati sevi nepazīstu,spogulī redzu Gabiju,bet sirdī,redzu citu meiteni,to kurai nekas nesāp,to kura ir stipra.
-Man ir daudz,un es to nevaru noliegt,vienkārši nevaru,man ir viss par ko es varēju sapņot,tikai žēl ka viņi mani nepazīst,viņi nezin kas es esmu,tikai redz to ko redz,to ko es ļauju redzēt.
viņi ir tikai ieciklējušies un baidās no tava jaunā ES,baidās,jo vēl nav to iepazinuši. tas ir tāpat kā nopirkt jaunu suni.mēs nezinam tā raksturu. /Elīza Briede/

pirmdiena, 2010. gada 15. februāris

Ja kāds tevi nokaitina, tad tas prasa 42 muskuļus lai sašķobītu seju, bet tikai 4 lai izstieptu roku un iedotu pa seju tam kretīnam

Rakstu blogu,šoreiz neviss dēļ garlaicības,vai kaut kā tāda,patiesībā es vienkārši gribu lai jūs nomokat savas acis lasot šo nožēlojamo ierakstu.Īstenība man tika dota komanda šeit rakstīt ko mīļu un jauku,bet es nemāku,otrā iespēja bija rakstīt par patiyu,bet šī tēma nav tāda par kuru es varu pastāstīt ko interesantu,vai konkrēti norēkt,un trešā,viss pretīgāka lakricas konfektes,kas galīgi mani nesaistas,nekādā ziņā.Tādēļ vienkārši uzrakstīšu kaut ko.
Tātad,Agate,jeb tautā zināma kā majonēze,mani ignorē,jau otro dienu,kas mani novedīs dziļā depresijā.Mans brālis par mani rēc,kas mani iedzīs depresijā,un vispār visi mani ignorē,kas iedzīs mani kapā./skaļi smiekli/
Ā,jā,un tad vēl gribēju palielīties ar to,cik ideālu nosvinēju valentīndienu,ar savu māsu,skatoties šizo filmas,rēcot,rijot saldējumu,roltonus&ābolus,un vispār pilnīgi nojūdzoties,no really,laba valentīndiena.Un vispār,i hate to dienu,mīlestību mēs varam izrādīt 24/7/365,neviss tikai vienā noteiktā datumā,14.februāris,man atgādina 1.janvāri,tikai tāpēc ka tajā dienā visi apņemās sākt jaunu dzīvi,tāpat kā sirsniņdienā visi baigi mīl,un izrādas savas jūtas.Ja es gribēšu,es viņas izrādīšu kaut vai tagad,vot tā.
Ā,jā,un vispār,es esmu slima,un es jūtos kā pēdējais mēsls,un mana galva laikam tulīt uzsprāgt.
Labs vakars visiem.!

sestdiena, 2010. gada 13. februāris

Acīs krīt tās meitenes,kas nekrīt ap kaklu.

Hey,ir palikušas dažas minūtes līdz 11.00,un man nav ne mazākas nojausmas kādēļ es tik agri esmu pamodusies,un kaut ko šeit rakstu,tiešām nav.Bet nu,ārā šobrīd snieg sniegs,tik balts,un mīksts,gribētos tagad iet un iekrist baltā sniega kupenā,bet es jau to nevaru,jo esmu slima,yes.
Un vispār,es nevaru iebraukt kas tie pa stulbiem prikoliņiem,par to ka man nav sirds,man viņa ir,bet ne priekš visiem.
Šodien novērtēju to,cik daudz man ir,cik daudz man ir cilvēku kuriem man pilnīgs po*uj uz manīm,kuri atbalsta,un novērtē,jā okey,tādu nav daudz,bet man nevajag daudz cilvēkus,kas viedokli par mani balstīs tikai uz to ko redz,nepamatojoties uz to kas es esmu,uz to kas man ir iekšā.


<----HATE HER/

ceturtdiena, 2010. gada 11. februāris

Mums šodien pieder laiks,rītā viņa nebūs vairs..

Ir tik grūti,problēmas ka bija līdz šim,tagad šķiet kā nieks,tagad pat nesaprotu,kāpēc par tām domāju,jo tās taču ir tik banālas,tik,tik stulbas un nesvarīgas,domāju ka nekad to nepārvarēšu,līdz izdzirdēju spriedumu,-Tu mirsi,dzīvo katru dienu kā pēdējo.Mans prāts nezināja ko domāt,mana sirds apstājās,un manas rokas kļuva aukstas,tikai jutu kā silta asara notek pār manu vaigu,un pat nezināju,no kurienes man tā.Tikko,pieņemšanā,es smējos,un biju laimīga,bet tagad,man nav ko teikt.Izkaisītā skleroze,mans spriedums.Dzīve ratiņkrēslā,kam man to vajag,labāk lai mani kasa no dzelzceļa sliedēm nost,nekā dzīvoju sēžot,un skatoties kā citi priecājas.Labāk es būtu notiesāta uz mūžu cietumā,nekā uz mūžu kļūt par dārzeni.Vienā brīdi,mana dzīve sabruka.

trešdiena, 2010. gada 10. februāris

Daddy`s little girl`

Hey,es tagad šeit rakstu,neviss tāpēc ka es ļoti gribu rakstīt,bet tāpēc ka man ir garlaicīgi.Doma atkal bija rakstīt kaut ko pozitīvu,bet stulbi ir tas,ka nekā tāda nav.
Šodien dabūju skolas bildes,izskatos gan es tur tīri labi,tikai žēl ka izskatos pēc narkomānes.yeyeye.Lai gan manuprāt šīs ir vienīgās bildes kuras varu kādam radīt,tātad,šovakar likšu viņas draugiem.lv.
Ak jā,es esmu slima,un tādēļ es tik ļoti gaidu piektdienu,kad tikšu ārā no mājās ilgāk par 40minūtēm,satikšu vairāk cilvēkus par Ilzi,un fizioterapēti.Gribugribugribu.
Cilvēki,netēlojiet iedomīgos,ja tādi neesat,no malas izskatās ļoti stulbi.hahah.

Tagad kaut kas šausmīgi pozitīvs,- Left alone,in the dark,with ice cube,in place where should be my heart.

svētdiena, 2010. gada 7. februāris

Ja nevari mainīt apstākļus, maini attieksmi.

Šobrīd ir bez dažām minūtēm 15.00,un man acis līp ciet,ne jau tāpēc ka es visu nakti būtu izklaidējusies,es gulēju gultā,bet protams kā jau vienmēr,kāds mani visu laiku dauzīja,un vispār,es vairs nekad nebraukšu pie Elīzas,vienmēr tur atradīsies kāds,kas mani padauzīs ar spilvenu,whatta a great life.
Ak jā,vakar skatījāmies šizīgas filmas,no really,šizīgas.Vienīgā lieta kas šīm filmām bija kopīga,šiziskums,ā un vēl nāve.Btw,es esmu vienīgā kurai dažreiz gribas durstīt sevi ar neasu nazīti tik ilgi kamēr nomiršu no smiekliem?
Kāpēc es vienmēr iesākot rakstīt savu blogu domāju,tagad es uzrakstīšu kaut ko pozitīvu,bet tā pat es to nekad neizdaru,es to vienkārši nemāku,runājot par pozitīvismu,es neesmu pie kāda atstājusi savu rokassprādzīti ar to mazo žiletīti?Really,man viņu vajag.
Vispār,es katru vakaru atnākot mājās taisos ķerties pie iHate,bet tā pat man arī tas nekad nesanāk,iespējams,ka man besī tas ka es viņu uzrakstu,un tad visi man salien dirsā sakot cik viņš ir ideāls,lai gan tai pat laikā nodirš mani pa pilnu programmu.HATEHATEHATE.u know,man vienalga ko runā man aiz muguras,ja jau kādu tik ļoti es interesēšu,tad atnāks un uzprasīs man,neviss klausīsies stulbas baumas,kuras palaidis kāds ar mazvērības kompleksiem.
Un vēl es gribēju parunāt par face.lv,zinu ka tagad daudzi padomāja,bļeg,tu pati esi facere,es neesmu,un man nav ne mazākas nojausmas kāpēc man tas pops ir,facerīšu valodā sakot,-uzkačājies.C`mon nu,es skatos bildes,daudzas ir kvaletatīvas,labas,ar DABĪGI skaistām meitenēm,bet nu jā,protams,topā sēž,vecene,kuras vecumā jau ir apkaunojoši sēdēt šajā iepazīšanās portālā,un +izmanto visas fotoveikala piedāvātās ekstras+vēl tas kas viņai uz sejas,iespējams ka kādam šī vulgaritāte arī patīk,bet es tiešām nedomāju ka šī ir tā bilde kurai jābūt topā,visiem interesentiem,- http://www.face.lv/show.php?id=3646735

Un nobeigumam kaut kas pavisam pozitīvs,- Husband ask,"Do u know meaning of WIFE - Without Information Fighting Everytime!!!"Wife replies,"It means - With Idiot For Ever!

trešdiena, 2010. gada 3. februāris

Rāwr,kāpc stulbas un feilīgas lietas notiek tikai ar mani?Kāpēc tieši man pielīp perversas dziesmas,+ vēl tas notiek skolā,un skolotājiem kuri par nošķaudīšanos izgriezīs Tev plaušu.Rāwr,tiešām daudzi gribēja mani nosist dēļ tā,ka visu dienu dzirdēju,-Kas?Ko?Tev viņas šķiet jaukas?Bēēēidz tās ir vienkārši mau...kas? lālālā.
Un vispār,mani ienīst angļu valodas skolotāja,dēļ graujoša dialoga.Tātad
-Kad varēšu uzrakstīt vārdiņus?
-A kad Tu vari?
-Kad jums ir konsultācijas?
-Tādu nav.
-Stulbi man.
Iznākums,lekcija par pieklājību visa 10minūšu starpbrīža garumā,paldies Dievam tas nebija 25 minūšu starpbrīdis.Ak jā,un vēl viens jaunums,no manas skolas,MAN IR DEPRESIJA,UN KOMPLEKSI,BET ES ESMU IEDOMĪGA,yeyeyeyeye,ir jauki mācīties skolā kur bērni ar kompleksiem var būt iedomgi,jājā.
Aj labi,pietiks par skolu,nepatgīk man runāt par baisām lietām,vakaros.Jā.Tagad es došos mācīties,un sisties ar galvu pret dienu,aurevior.

pirmdiena, 2010. gada 1. februāris

Vēlies saglabāt žilbinošu smaidu? Domā ko runā.

Vispār,runājot par mana bloga nosaukumu,es laikam čista varētu dabūt pa muti par to ko rakstu šeit,bet nū,man vienalga,tā pat man nav ne no bail,nu labi ir.Tas noteikti nemaina faktu ka man sāp pirksti,un ,ne jau tāpēc ka ir izgudrots jauns veids ielaist narkotikas,caur pirkstu,bet tāpēc ka man pārbrauca pāri pirkstiem,ar slidu,un labās rokas rādītājpirksts man sāp tikai tāpēc,ka man tagad ir māsa,īsta māsa.Nēnē runa nav par klonēšanu,bet nu ,fakts ir tāds ka man ir māsa.Un vispār,man ļoti gribas sestdienu,lai tiktu pie māsas,un mums būs jautra nakts,kurā mēs vēl nezinam ko darīsim,bet tas noteikti būs kaut kas jautrs,tikai viena lieta,ceru ka pie viņas nepaliks Reinis,savādāk mūs atkal dauzīs ar spilvenu,nice.Atļaušos iestarpināt,ka tieši šajā brīdī man iesāpējās galva,lai gan īstenībā tas jau man notiek visu dienu.
Un vispār,šobrīd jūtos laimīgāka par pedofīlu bērnudarzā,nu labi ,tas bija tikai sarkasms,šodien man visi kaut ko diršās augumā,galīgi ne pa ķeksi.Yāā,un vēl,man visi sāk izskatīties pēc izsitējiem,jēziņ es esmu dīvaina,un es mīlu Elīzu
Konkrēti tizla diena bija.
Atļaušos šo ierakstu pabeigt ar kaut ko mīļu,un nesarkastisku,-
Don`t care whose feelings will get hurt.

sestdiena, 2010. gada 30. janvāris

tas ir egoisms, ja gribu Tevi sev?

Es kā maza atkarīga meitene jau kārtējo dienu klausos,-Pursui of happynes,un nevaru izslēgt,atnāciet un izslēdziet lūdzu kāds,tiešām.Iespējams ka aizrauj vārdi,iespējams mūzika,vai varbūt vienkārši tas ka viņu dzied Kud Cudi,nezinu.
Vakar atklāju ka ir šausmīga sajūta,ja kādam Tu esi svarīgs,bet Tu pret to cilvēku nožēlojami uzturies,pēc tam tev sāp vairāk nekā otram,un viss trakāk ir ka Tu vairs nezini kā palīdzēt.Tāpēc,tiešām,neatstumjat nevienu.
Un vispār,beidziet man bojāt prieku,kad es esmu laimīga,vienmēr atradīsies kāds,kas man centīsies visu izbojāt.U know,LAI CIK SLIKTI MAN IETU,ES SMAIDĪŠU,UN IZDZĪVOŠU KATRU ŠĪS DZĪVES SEKUNDI.Un ziniet varat turpināt man bojāt dzīvi,es to uztveršu kā komplimentu,jo tādus pārbaudjumus liek tikai stiprākajiem.
Vispār es pēdējā laikā esmu palikusi pārāk mīļa,un banāla,jēziņ,man laikam tomēr ir sirds.

trešdiena, 2010. gada 27. janvāris

Pursuit of happynes ♥

Izvēlos būt par to, kas esmu, nevis par to kādu mani grib redzēt!Pie vella,ES DZĪVOŠU KĀ GRIBU ES,DARĪŠU KO GRIBU ES,MĪLĒŠU KO GRIBU MĪLĒT,UN NEVIENS MAN NEKO NEPIESPIEDĪS.
Un tagad par kaut ko pozitīvāku,lai gan,ko es pozitīvu varu uzrakstīt,bet nu anyway,šodien nejaušu uzdūros dziesmai,-Pursuit of happynes,nekad man nav patikusi tāda tipa mūzika,bet šis gabals ir tiešām labs,man vismaz patīk,dziesmai ir jēga,nav kārtējais sladjiku gabaliņš,pie kura tresīt ar to kā Tev nav.

I'm on the pursuit of happiness and I know everything that shine ain't always gonna be gold
I'll be fine once I get it, I'll be good.

Jā,šodien atkal nebiju skolā,lai gan man liekas ka tas nekāds brīnums,es pamodos,piegāju pie loga,skatos,-29grādi,pagriežos un eju gulēt.Tā vienkārši,bez emocijām.Un vispār,brīdi kad es iegūlos gultā,nezināmu iemeslu dēļ man sagribējās slidot,tātad es gribu piektdienu.Mani atlikušās nedēļas plāni.
1.Aizbraukt paslidot.
2.Dabūt labu atzīmi matemātikas kontroldarbā.
3.Satikt savu dvēseles māsu,un rēkt par degunkalnu.
4.1000000000x noklausīties Pursuit of happines.
5.Priecāties par visu ko vien varu.
Secinājums,es esmu dīvaina.

otrdiena, 2010. gada 26. janvāris

Uzticība ir kā papīrs - kad tas tiek saburzīts, tas atkal nebūs tik perfekts kā bija iepriekš.

Čau!Nu jā,ar ko es sveicinos,šo blogu tā pat neviens nelasa,bet nu vienalga,šodien iegāju draugos,atkal daudz jaunu ierakstīnu sadaļā,-runā,viens no tiem bija,-Skolā pirmās divas stundas gribas gulēt, trešajā-ēst, bet pārējās-vispār nobeigties.Vispār,aatiecinot uz mani,tā nav.Pirmās divas stundas es domāju kā tikt prom,trešajā histēriski smejos,pārējās turpinu smieties līdz brīdim kad jāiet mājās,ā nē,pēdējā stunā man vienmēr gribas gulēt,es esmu dīvaina,es zinu.
Šodien pār manīm nāca šausmīga atklāsme,par to kā faceri izrāda savu ūber lielo mīlestību.LIEKOT 10,kurš gan to būtu domājis?Jo vairāk 10 tu ieliec,jo lielāka mīlestība,un tai pat laikā Tu ceri ka Tev sametīs atpakaļ tos 10,taču raksti,-BET TU TIKAI DĒĻ MANĪM NETĒRĒJIES.Jēziņ,ja tik ļoti gribas to 10,tad tā arī pasaki,-ieliec man 10,vai mirsi.
Vispār,šodien mani nomocīja daudzi jautājumi,un nē,tie nebija ierastie,-Kā nogalināt Ilzi?Bet tādi kā,-ja man butu palikušas 2h dzīves,ko es darītu.Tā arī neko sakarīgu neizdomāju.Es noteikti aizsūtītu visiem sms,ka pēc 2h miršu,skatītos cik daudz ierēks par to.
Un vispār,no šodienas dzīvoju tikai sev,un man vienalga par jūsu stulbajiem uzskatie,principiem,un mani pilnīgi vienalga par jūs visi par mani domājat,so fuck me i`m famous. ;PP




'Cause I'd get a thousand hugs
From ten thousand lightning bugs ♥

svētdiena, 2010. gada 24. janvāris

I hate when people ask me if I’m okay Because it just reminds me that I’m not

Ak Dievs,nu,man tik ļoti besī klausīties cilvēku stāstus par ideālām dzīvēm,par to kā viņi gribētu lai ir,par viņu fantāzijām,bet nu get real,ir tā kā ir,un brīnums nespēj neko mainīt,kaut ko mainīt spēj tikai Tu pats.Izbaudi dzīvi,otras tādas nebūs.
Un vispār,beidziet rakstīt par to prikolu ka rīt būs -25 un nebūs jāiet uz skolu,es varu saderēt ka tā pat būs jāiet uz skolu,un mēs visi kā labiņie mācīsamies.Ja nu gadījumā kļūdīšos,norociet mani.

pirmdiena, 2010. gada 18. janvāris

In three words I can sum up everything I've learned about life: It goes on.

Ak dievs,es jūtos tik šausmīgi,man vienkārši viss sāp.Paelpot nevaru,staigāju kā apnarkojusies,forši,jā.Bet vispār,es šodien biju pie Elīzas,mums bija plānots kopā raudāt,bet mēs kopā smējāmies par reiņa kalnu,un vēl hvz kādām tizlībām,galvenais ka pašām jautri

Un vispār tikko,man šausmīgi nopisās garīgais,iedomājieties,kaut kad,pavasarī slēgs slidotavu,un ko tad?es vairs nesatikšu tik bieži visus tos cilvēkus,argh vienkārši.

svētdiena, 2010. gada 17. janvāris

Friendship isn't one big thing - it's a million little things.

Tagad es nopietni pārkāpju savas ētikas normas,un divreiz dienā rakstu kaut ko blogā.Šim rakstam nebūs īpaši lielas jēgas,viņš top tikai tāpēc ka man patīk ka jūs mokat savas actiņas lasot manu blogu,paskatījos pulkstenī,tieši šobrīd man vajadzēja dzēst ārā savu blogu,bet es to neizdarīju,man mīksta sirds.
Vispār,es pamanīju ka man ir daudz zilumu,no slidotavas,ak dievs kāds brīnums,nē es tur ne ar vienu nekāvos,kritu,cēlos,rēcu,traļivaļidirsāspaļi.Vispār,neņemot vērā ka atnākot mājās esmu slapja&visas maliņas sāp&apaukstējusies tad tur ir forši.
MAN IR JAUNA APŅEMŠANĀS,kuru es tā pat nepildīšu,bet nu,es zinu ka jūs gribat zināt kas tā bija par apņemšanos,tātad,es apņēmos nevienu vairs neabižot,nu neaizskart ne fiziski ne morāli.Fāk īstais brīdis ko tādu apņemties,es tikko iemācījos gāzt cilvēkus,bet nu labi,es gribu būt mīļa.
Vispār,šodien es izbaudīju to prieku,pasēdēt face.lv TOPā.Tās bija aptuveni 20minūtes,kuru laikā man tikai samesti daudzdaudzduadz 1,2,3,un daudz draudu vēstules,kuras skanēja aptuveni šādi,-Tu sīkā izmeti mani no topa,es tevi atradīšu un izraušu matus,džīzas,izraut matus skan tā,it kā man viņi būtu mākslīgie.

Lab,es tinos gulēt,rīt pie datora viss drīzāk netikšu,skola,Elīza,treniņš,mājas darbi.

Suicide is mans way of telling God you can't fire me .. i quit

Es neteiktu ka manas dažas pēdējās dienas būtu īpaši jautras un notikumiem bagātas,vienkārši šīs dienas lika man daudz ko saprast,tik tiešām,es arī kaut ko saprotu.Es beidzot ieraudzīju kuri cilvēki ir manu asaru vērti,un kuri nē,un sapratu īsto nozīmi vārdam,-DRAUDZĪBA,protams izklāstīt es jums to nevarēšu,tas ir jāsaprot katram pašam.
Vakar man prasīja,kāpēc es neko nerakstu savā blogā,varbūt vienkārši tāpēc ka mana dzīve ir tik šaušelīgi garlaicīga ka man vienkārši nav ko rakstīt,nu labi tā nav,vienkārši,kad es esmu emocionāli sagrauta,es nevaru ierakstīt neko sarkastisku un ļaunu,nu visu to pie kā jūs esat pieraduši,mani čabuļi.
Un vispār,tā draugiem.lv jaunā spēle,nu `Draudzīgās anketas2` ir galīgs sviests,aptuveni 50cilvēki ir atbildējuši ka grib ar mani iztrakoties,nu nāciet un trakojiet,vai tad es jums to neļauju,džīzas.

svētdiena, 2010. gada 10. janvāris

i miss your smile, but i miss my own more

Dažkārt tik ļoti gribas vienkārši aiziet un visu pamest.Aizmirst visu,sākt no jauna,tikai žēl ka tam traucē viena lieta,atmiņas.
/Beyonce-if i we`re a boy/Veca bet mīļa.

sestdiena, 2010. gada 9. janvāris

Q: What starts with "F" and ends with "U-C-K?" A: Fire truck -- and you should be ashamed of yourself.

Es gribu vasaru,tiešām,sniegs man jau ir līdz ceļiem,burtiski.DODIET MAN VASARU,gribu sauļoties,peldēties,netuntulēties,un negribu skolu,vispār runājot par skolu,jau 3dienas skoļā,bet vienalga turpinās neskaitāmie ieraksti par pirmajām skolas dienām,nu tak nevienu tas nep*š,jā man blogā ir cenzūra,bet nu es ceru ka jūs visi saprotat kas ir aiz zvaigznītēm.


http://summermeter.com/?l=lv,-man vienīgajai tas šķiet ļoti tizli,katru reizi paskatoties uz tām skrejošajām sekundēm,procentiņiem un vēl sazin ko,gribas vasaru,tiešām.Bet tad es saprotu,ka līdz vasarai vēl tālu tālu,sāku besīties,besij ārā.


Un tagad es atļaušos atkal pastāstīt par savu mīļākot tēmu,-11gadīgās mau*as,protams pati neesmu diži vecā,bet vienalga,manuprāt tas irr pa traku.Šodien iegāju vienā apšaubāmas reputācijas mājaslapā,neteikšu skaļi kas tā bija,negribu pazemot veidotājus,mājas lapas doma ir problēmu izklāstīšana,un palīdzība. Nu parasti gan tur tēmas ir,-es mīlu a,a mani nemīl,bet mani mīl b,bet es viņu nē.Tikai rakstīts tas protams tiek pokemoniskā rakstiņā.Nu lūk lasu,lasu,nu man vajag kaut kur smelties iedvesmu saviem jaunajiem rakstiem,un uzduros uz viena interesanta teksta,-Sveiki!Man ir 11 gadi,es dzeru,pīpēju,un pārgulēju,ko man darīt?Nu ak Dievs tēvs,tas tak vairs nav normāli.Protams runājot ar to meiteni,atklājās ka džeks domāja ka viņai ir aptuveni 15 gadi,tas nozīmē tikai vienu,-GUDRA DIRŠANA,TONĀLAIS UZ SEJAs,UN AUGSTI PAPĒŽI,tomēr dara meitenes vecākas.ye.


Un vispār,diršana aiz muguras ir apnikusi vairāk par jeb ko šajā pasaulē,so FU*K ME I`M FAMOUS


Paldies ka izlasīji šo murgu,atā.

ceturtdiena, 2010. gada 7. janvāris

Wastland

Hey čabulīši,kā iet,aj labi,neizlikšos,-mani tas nemaz neinteresē.Bet vispār,jā,man riebjas,es zinu ka šo vārdu es izmantoju pārāk bieži,bet man tiešām riebjas visas tās debīlās atsauksmes par pirmajām skolas dienām,un mani patiešām neinteresē kā kādam pirmajās skolas dienās novilka bikses,iespundēja toletē,piekāva,atņēma telefonu,saplēsa grāmatas,nē tiešām man vienalga par to.

Bet vispār,dotajā mirklī es jūtos tīri laimīga,jā tā tiešām esmu es,Gabija,kas to raksta,un jā man ir tādas jūtas kā laimes izjūta.Iespējams tas ir tāpēc ka rīt ir piektdiena,es braukšu slidot,varbūt,jo patiesībā man tā vieta ir apnikusi,nē nu tiešām.Tas jau ir pa traku,-visi mani zin,es nevienu.

Ziniet kas ir forši?Ka cilvēks aiz muguras var teikt daudz ko,bet acīs,neko,tikai glābj sevi,par citiem nedomājot,nē tiešām.

Tagad visi rēc par googli,par to cieto iežu ventilatoru,vispār,man tas liekas galīgi debīli,jo es neticu ka pasaulē ir kāds idiots kurš nezin kas ir HARD ROCK FAN.


AGATE,BEIDZ MANI PIERUNĀT BRAUKT SLIDOT,ES TĀ PAT NEBRAUKŠU

trešdiena, 2010. gada 6. janvāris

Plosās jauna gripa,visi masveidā kļūst par idiotiem.


Tik forši,paskatīties vecos čatus,vecās bildes,vēstules,un saprast,cilvēki jūs mainaties,kļūstat par to kas neesat,nebūsiet,un nebijāt,Kāda jēga ir kaut ko tēlot?Lai kādam izpatiktu?Lai džeki liptu klāt?Lai visi līstu Tev vietā kur saule nekad neiespīd?Jēga?Kur ir jēga?Jautājumi ir tik viegli,bet atbildes nekad nav,jā es saprotu ka ir vajadzīgas nelielas pārmaiņas,bet ne jau ka tu pakārto visu dzīvi kādam,kas aizies,un tu paliksi,spēle beigsies.

Starpcitu,tas jau sāk palikt smieklīgi.Iedomība,yeye.Ķipa baigi krutā īpašība,jē protams.Ā jā,un forši ka mani sauc par iedomīgu,es neesmu iedomīga,es tikai apzinos savu vērtību,jājā.Nē,bet nopietni,bet tas kā dažas 11 gadīgas,ar špakteli apziestas meitenītes uz špiļkām tēlo iedomīgās nepieejamās kuces,-ir tiešām smieklīgi.Īstenībā,viņas izskatās neviss nepieejamas,bet pārāk pieejamas.Piedodiet ja kādu aizskāru,es tikai saku taisnību.

Un vispār,ziniet cik forši,ka Tevi nodirš kāds kurš Tevi nezin?Hey?Somebody?Ou,rekur ir,noteikti visi to ir izjutuši,forši vai ne?50% NO CILVĒKIEM KURI MANI ZIN  (uzsveru ZIN,neviss pazīst) NEKO PAR MANI PAT NENOJAUŠ,BET TĀ PAT RUNĀ.Nu ja jums savas dzīves liekas nožēlojamas,runājiet par manu,tā pat tikai es zinu taisnību,yaya.Davaj,es eju mācīties,čau mučačos.


Sick of crying,tired of trying,yeah i'm smiling,but inside i'm dying.

pirmdiena, 2010. gada 4. janvāris

Dažreiz tā vien šķiet, ka veiksme man nevis uzsmaida, bet konkrēti par mani ieņirdz

Ziniet,man sāp kājas,nē tiešām sāp,un es šoreiz nečinkstu tikai tāpēc lai mani pažēlo,vispār es nezinu kāpēc es to daru,bet man sāp,ļoti,un patiesi.Runājot par žēlošanu,ziniet cik drausmigi ir kad Tu sēdi ar foršu cilvēku,raudi viņam uz pleca,viņš Tevi žēlo,un saka ka ar asarām acīs esi skaista,un tu paņem un vienkārši aizej,bet kad gribi nākt atpakaļ pret Tevi izturas kā pret nepazīstamo?Tas patiešām nav jauki,un vēl jauki nav tas ka man amputēs dirsu,es protams nezinu kā,bet to darīs,tiešām.Man gribas šampānieti,nē tiešām.Un vispār kāpēc man saka ka man ir 15/16 gadi,ja man nav?weard.no freeking.Sāp,viss sāp,eju gulēt,bye.

sestdiena, 2010. gada 2. janvāris

hey mister dj

Čāu,šajā ierakstā īpaši daudz neko jaunu neuzzināsiet,bet vienalga,man ir garlaicīgi,un jūsu emocijas mani neinteresē.
Tātad,drīz ir jāiet uz skolu,pirmo reizi šogad,funny,tik ļoti negribas.Man liekas ka šī ir kāda 284652 reizes,kad raudu ka gribu vasaru,bet vasarā es tā pat raudāšu ka gribu ziemu.
Man ir apnikuši šie neskaitāmie dg ieraksti ar tekstiem-NEW YEAR NEW LIFE,tak go fuck you`re self,ja tik tiešām kāds grib sākt jaunu dzīvi tam der arī aprīļa otrā svētdiena.Piekam,lielākā daļa cilvēku kam to redzēju,noteikti neizturēs ar savu jauno dzīvi vairāk par nedēļu.Hahaha.Vispār,-neapvainojaties lūdzu.
Man vienīgajai liekas ka šis ir bijis mans labākais ziemas brīvlaiks,tik daudz jaunu foršu cilvēku iepazīts,vnk aaah.Paldies visiem kas ar mani pavadīja brīvlaiku,nē tiešām paldies.