Dažreiz tā vien šķiet, ka veiksme man nevis uzsmaida, bet konkrēti par mani ieņirdz

Ziniet,man sāp kājas,nē tiešām sāp,un es šoreiz nečinkstu tikai tāpēc lai mani pažēlo,vispār es nezinu kāpēc es to daru,bet man sāp,ļoti,un patiesi.Runājot par žēlošanu,ziniet cik drausmigi ir kad Tu sēdi ar foršu cilvēku,raudi viņam uz pleca,viņš Tevi žēlo,un saka ka ar asarām acīs esi skaista,un tu paņem un vienkārši aizej,bet kad gribi nākt atpakaļ pret Tevi izturas kā pret nepazīstamo?Tas patiešām nav jauki,un vēl jauki nav tas ka man amputēs dirsu,es protams nezinu kā,bet to darīs,tiešām.Man gribas šampānieti,nē tiešām.Un vispār kāpēc man saka ka man ir 15/16 gadi,ja man nav?weard.no freeking.Sāp,viss sāp,eju gulēt,bye.