Ir trīs naktī. Atkal. Atkal es neguļu. Atkal es domāju, atkal simtiem domu galvā un nezinu kura ir pareizā. Atkal. Viss iet uz apli un nekad nebeidzās. Mēģināju piečakarēt likteni, man neizdevās. Kārtējo reizi liktenis paspēlējās ar mani. Un atkal. Aiziet.
Drīz būs pagājis vēl viens gads. 2012. Pat draugiem.lv atskatās uz pagājušo gadu, bet es...nemaz negribu atskatīties. Jāiet uz priekšu. Nesaku, ka 2013 gadā visa mana dzīve mainīsies. Nekas nemainīsies. Ja līdz šim nav mainījies. Riebjas lasīt tās jaunā gada apņemšanās. Tā pat ilgāk par mēnesi tās neiztur. Atkal. Liktenis. Tas mūs vada vienmēr. Tas zina kas ar mums notiks. Zina kā beigsies. Jauc aiz sevis tiltus, un pats vairs netiec atpakaļ. Taisnība. Liktenis ar mums spēlēsies vienmēr. Līdz tam apniks, un ļaus mums aiziet. Pavisam. Uz neatgriešanos.
Pati nesaprotu šim visam jēgu, vienkārši bija nedaudz sakrājies.
"Sometimes people are beautiful. Not in looks. Not in what they say. Just in what they are."
piektdiena, 2012. gada 28. decembris
piektdiena, 2012. gada 21. decembris
wgen u walk my way, hope it gives u hell
Nu tā, pirmais semestris jaunajā skolā ir aizvadīts. Tik daudz kas ir paspējis notikt pa šo laiku. Tik daudz kas mainījies, un tik daudz kā jauna dzīvē. Nav tā, ka nepatīk, vienkārši nespēju vēl aizvien aptvert, ka beidzot mācos skolā kur man tiešām patīk. Un tas ļoti atspoguļojās uz manām atzīmēm. Sekmes uzlabojušās, un arī es esmu kļuvusi stiprāka. Vidusskola, itkā skaistākais laiks dzīvē, bet pagaidām saprotu tikai to, ka gribētu atgriezties sākumskolā. Tik ļoti...
Es solīju, ka nekad nebūšu tā, kas pazemo, tā kurai nav sirds, bet bieži vien solījumi tiek lauzti. Un nē, es nesolu, ka pēc Jaunā gada viss mainīsies. Nemainīsies nekas. Ir tā, ka jo aukstāks Tu esi pret apkārt notiekošo, jo mazāk Tev sāp...vai vismaz vieglāk to neizrādīt. Tā jau ir kā neapgāžama programma kuru nav iespējams mainīt. Jāsmaida un viss. Mazāk jautājumu. Mazāk baumu.
Un vispār, tā sajūta, ka cilvēki pērk eglītes, dāvanas un visu pārējo ir tik nožēlojami tizla. Zinu, ka šogad man nespīd ne Ziemassvētki, ne Jaunais gads. Un varbūt, ka labi vien ir. Īstajā brīdi ir pienācis brīvlaiks, tieši tad, kad tiešām gribu atpūsties no visa. Šogad mīļākos svētkus pavadīšu viena pati. Viena pati. Vienmēr
Abonēt:
Ziņas (Atom)