trešdiena, 2010. gada 24. marts

Nekad neļauj lai bailes attur Tevi no spēles

Pēdējā laikā no visiem dzirdu tikai to,cik viņu vecāki ,cik daudz ko neļauj,cik daudz kur nelaiž.Piekam visi to saka bez maz vai vienā dienā.Tagad laikam kaut kāds vecāku jūgšanās periods,visiem.Bet ptiesībā,vecākus mēs neizvēlamies,un tai pat laikā ir daudz bērnu kuriem vecāku vispār nav.Priecājieties par to kas jums ir!Dievs jums deva dāvanu,neviss izvēli!
-Ir apriebies ka cilvēki klausos heiteru baumās.Pašsaprotam ka cilvēks kuram es riebjos,darīs visu lai tikai es izskatītos sliktāk.Pirms klausīties stulbās baumās,ir jāizklausa abas puses,pēc viena stāstījuma nevar izteikt spriedumu.
Tagad atkal mētājos mājās galīgi slima,kakls sāp ,deguns sāp.nevaru ne paelpot ne parunāt,diezgan jautri,wīīīī.Katru reizi klepojot sajūa ir tāda ka tulīt izklepošu kādu no saviem iekšējiem orgāniem..Tieši tagad,kad man tik ļoti gribas uz skolu,kad notiks viss pats jautrākais.Fuck.Es gribu ar klasi braukt spēlēt boulingu,bet es jau to nevarēšu,jo viss drīzāk gulēšu mājās,slima.Šī laikam būs pirmā piektdiena kad nebūšu sLIDOtavā,vai arī kādā pārtija,vienkārši gulēšu mājās,un gribēsu nobeigties,hah.

svētdiena, 2010. gada 21. marts

Pazudis suns. Zaļš, priekšējā pakava nav, kreisais rags aplauzts. Ja kāds atrod, griezties pie psihiatra.

Šodien par manīm nāca atklāsme,ka šeit nekas jau sen nav bijis rakstīts,un vispār,es arī neko negribēju rakstīt,cerībā ka aizmirsīsiet šo blogu,bet nenoturējos,un tādēļ tagad rakstu,hā.
Pēc ilgiem laikiem šodien pamodos izgulējusies,un priecīga.Priecājos tikai par to ka esmu pamodusies,un ka tagad būs vēl viena priekpilna dzīves diena.Jāp,tieši tāda viņa arī bija.Izgāju ārā ar Kāmīti,gājām nopirkt gumpeļus,kas tagad ir nepieciešama prece,un tad gājām uz `studiju`.Sēžam,daram savas lietas,līdz brīdim kā pie mums pienāk vīrietis,un iedod 6cukurgailīšus.Nu ok,beigās protams dabūjām gandrõz 100cukurgailīšu,kurus sabāzām jakās,un izskatījāmies lielas miesasbūves,fun.Tagad tikai sāp vēdērs.
-Rīt atkal jāiet uz skolu,pirmdiena,ienīstu šo dienu,bet priecē tas ka jānodzīvo tikai šī nedēļa,un sāksies brīvlaiks,mans mīļākais laiks pavasarī.Vispār pavasaris man riebjas,viss apkārt peļķes,dubļi,un vēl tie stulbie čivinošie tauriņi draugiem.lv,kuri tagad ir noņemti,acīmredzot dr.lv admini nokaunējās,yā.
Vispār tagad man ir apņemšanās,godīgi iet uz treniņiem,jo mājās paliek garlaicīgi,hah.

Lab,laikam iešu skatīties kādu stulbu šovu,ēst cukurgailīšus,un gulēt,yey.

otrdiena, 2010. gada 16. marts

es varu palikt te pat,man nav vērts nekur braukt

Apnicis klausīties sūdzības par to cik apkārt viss ir slikti,cik skola drausmīga,cik cilvēki apkārt drausmīgi,cik vecāki drausmīgi,CIK PASAULE drausmīga.Klausos tajā visa un tikai smaidu,tiek uzdots jautājums,-kādēļ Tu smaidi,Tu negribētu lai viss ir labāk?Un atbildu ar pretjautājumu,-kam man dzīvot skaistāk,ja es mīlu kā ir?Es mīlu savu dzīvi,cilvēkus sev apkārt,un savus vecākus,jā tas viss nav ideāli,bet pie vella es to mīlu.Un tikai tāpēc ka es atceros to,ka ir cilvēki kuriem nav pat puses no tā kas ir man.
-Šodien skolā man uzdeva jautājumu,-kāda ir tava ideāla pasaule?Man nebija ko atbildēt,jo es nezinu kas ir ideāls.Šis jēdziens man nepastāv,mana ideālā pasaule ir šī,kurā es dzīvoju.
Šodien man ir tāds diezgan čilīgs vakariņš,pašai ar sevi un savām domām.Nu labi,vēl dažām čipsu pakām,saldējumu un pārējiem neveslīgajiem produktiem.Sen neesmu bijusi divatā pati ar savām domām.
Atmiņas,tas ir tas kas mani tagad nomāc,bet tai pat laikā pozitīva uzlādē,saprotu faktu ka šī būs pēdējā piektdiena slidotavā,protams tas nav nekas pozitīvs,bet es saprotu to,ka viss,VISS kas ir noticis tur ir neaizstājams,tie cilvēki,tā vieta,tās emocijas.

-mīlu savu dzīvi ♥

otrdiena, 2010. gada 9. marts

Nav svarīgi kāda es biju, svarīgi kāda es esmu tagad

Sen neesmu te rakstījusi neko,it īpaši kaut ko sakarīgu.Okey,būsim atklāti,te nekad nav bijis nekas sakarīgs.Pēdējās divas dienas mani nomoka neciešamas galvassāpes,lai gan tai pat laikā man gribas lēkāt un kaut ko darīt,bet nu jā,tam traucē galvassāpes.Varbūt tas ir dēļ laikaapstākļu maiņas,bet varbūt dēļ haosa kas valda viss apkārt,bet viss vairāk,-mana galvā.
Pēdējā laikā viss apkārt redzu konkrētu dir*ā līšanu,aiz muguras jau mēs visi varam vareni runāt par kādu,tikai lai būtu krutāki,bet acīs ko mēs varam pateikt?NEKO!Pie vella,kur ir jēga tēlot baigo lielu cilvēku,ja patiesībā ir maziņš un melns.
Ir ļoti stulbi ka skatās pagātne,kas ir darīts pagātnē,kas tu esi bijis KĀDREIZ,svarīgi taču ir tas kas notiek tagad.Kāda jēga ir līst manā pagātnē,ja Tu tur tā pat neko nemainīsi,bet tu vari darīt ļoti daudz ko,lai ietekmētu manu nākotni.Tieši tā!
Un vispār,forši ka pēdējās dienās visi "mani draugi" mani ignorē,nu vismaz es domāju ka tie ir draugi.Un vispār,man ir vienalga,es smaidu.


-mani nepamet,mani pazaudē ♥

svētdiena, 2010. gada 7. marts

sestdiena, 2010. gada 6. marts

Atceries,ja kāds cilvēks aiziet no Tavas dzīves - tas nozīmē, ka viņš atbrīvo vietu kādam citam - labākam..

Tagad sēžu pie datora,lai gan acis man patiesībā līp ciet.Neesmu gulējusi jau apmēram 35stundas,bet man ir bezspēks pat aiziet līdz gultai,tādēļ sēžu šeit un rakstu šo ierakstu,lai jūs uzzinātu par jaunumiem manā dzīvē.hahaha.
-Vakar atkal ballējos pie Elīzas,ballīte bija tiešām izdevusies,man ļoti patika,tikai žēl ka paliku bez segas&stuff,bet ballīte turpinās.Tiešām bija milzīgs prieks satusēt ar visiem cilvēkiem kas tur bija,seni draugi bija,bet kontakts kaut kā zudis,prieks,tiešām,kārtējais lielais PALDIES Elīzai.
Kad visi ap 8.00 tika izdzīti no mājas,ēdam brokastis,olas un makaronus.Tiešām garšīgas olas bija /mm/ ,vēlāk ar savām labākajām sēdējām uz dīvana un vienkārši runājām,un smējāmies,likās tik forši,un jauki,taču tad pamodās un Elīza,un mēs gājām skatīties kārtējo šizo filmu,šoreiz tika izvēlēta filma,-23.Likās ka kārtējā šausmene,taču izrādījās vairāk kā drāma vai kas tāds.Filma kas ietekmē cilvēku psihi.Patika filma,šodien atkal viņu skatīšos un ēdīšu roltonus,un protams neaizmirsīšu par karameļu tēju,kas pēdējā laikā ir vienīgais šķīdums ko dzeru.