Apnicis klausīties sūdzības par to cik apkārt viss ir slikti,cik skola drausmīga,cik cilvēki apkārt drausmīgi,cik vecāki drausmīgi,CIK PASAULE drausmīga.Klausos tajā visa un tikai smaidu,tiek uzdots jautājums,-kādēļ Tu smaidi,Tu negribētu lai viss ir labāk?Un atbildu ar pretjautājumu,-kam man dzīvot skaistāk,ja es mīlu kā ir?Es mīlu savu dzīvi,cilvēkus sev apkārt,un savus vecākus,jā tas viss nav ideāli,bet pie vella es to mīlu.Un tikai tāpēc ka es atceros to,ka ir cilvēki kuriem nav pat puses no tā kas ir man.
-Šodien skolā man uzdeva jautājumu,-kāda ir tava ideāla pasaule?Man nebija ko atbildēt,jo es nezinu kas ir ideāls.Šis jēdziens man nepastāv,mana ideālā pasaule ir šī,kurā es dzīvoju.
Šodien man ir tāds diezgan čilīgs vakariņš,pašai ar sevi un savām domām.Nu labi,vēl dažām čipsu pakām,saldējumu un pārējiem neveslīgajiem produktiem.Sen neesmu bijusi divatā pati ar savām domām.
Atmiņas,tas ir tas kas mani tagad nomāc,bet tai pat laikā pozitīva uzlādē,saprotu faktu ka šī būs pēdējā piektdiena slidotavā,protams tas nav nekas pozitīvs,bet es saprotu to,ka viss,VISS kas ir noticis tur ir neaizstājams,tie cilvēki,tā vieta,tās emocijas.
-mīlu savu dzīvi ♥
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru