otrdiena, 2013. gada 19. februāris

choices

es, tējas krūze un silta sedziņa veido perfektu, bet tik ikdienišķu kombināciju. katru dienu pēc skolas tas notiek. patīk atpūsties pēc visa tā, kas notiek skolā. iespējams negaidīti, ka otrais ieraksts no manis pāris dienās, bet iespējams, ka manu klasesbiedru pozitīvās atsauksmes par manu blogu lika man vēl kaut ko šeit ierakstīt. šodien nespēju koncentrēties gandrīz nekam, kas ir saistīts ar mācībām. visu dienu galvā bija pavisam citas domas. 
1. Izvēles. Atceros, ka nesen rakstīju literatūras darbā par izvēlēm... par to domāju vēl kopš tās dienas. Izvēles, vajag vai nē? Ar katru savu (jā, pat visniecīgāko) izvēli mēs ietekmējam arī savu nākotni...tuvāku vai tālāku tam vairs nav nozīmes. Ar sīkām izvēlītēm mēs varam ietekmēt savu dienu, savu garastāvokli, savu attieksmi, izbojāt vai uzlabot sev dienu, ar lielākām, mēs to pašu varam izdarīt arī ar savu dzīvi. 
   Tagad iedomājies, tu ej pa skaistu, saules apspīdētu taciņu, bet pēkšņi ceļš dalās, tu vari iet pa labi vai pa kreisi? Tev ir paveicies, ja vari izvēlēties, ja viens ceļš nav vienkārši aizaudzis, un tu vari iet tikai uz vienu pusi. 
Tu nezini kas tevi sagaida, Tev bail, bet Tev tas jādara, negribi stāvēt arī uz vietas. Dzīvei nepieciešama kustība un pārmaiņas.Kā teicis A.Einšteins "Dzīve ir kā divritenis, tev nepārtraukti jākustās lai saglabātu līdzsvaru."
2. Vai tā tiešām vienmēr notiek? Mēs sakumā darām un tad domājam. Visvieglākais piemērs, mēs uzrakstam visparastāko domrakstu, to nododam, saņemam atzīmi, un tikai tad mums prātā ir miljoniem ideju ko mēs varējām darīt savādāk, cik muļķīgas kļūdas, un ka patiesībā mēs domājam kaut ko pavisam citu. Neskan līdzīgi kā dzīvē? Mēs izdarām kaut ko, vēlāk sākam domāt vai tas bija pareizi, ko mēs varējām darīt savādāk, ko mēs varējām teikt lai kaut kas mainītos? Savādi, itkā septiņas reizes nomērām un tad griežam, bet vienalga kaut ko izdarām nepareizi. Lai savu dzīvi padarītu labu, pietiek ar pāris nelielām pārmaiņām, lai dzīvi padarītu ideālu, mēs to varam mainīt mūžīgi, vienalga gribēsim vairāk. tie ir cilvēki, tiem vienmēr vajag kaut ko vairāk, kaut ko labāku, nepietiek ar to kas ir. Laimīgs Tu būsi, kad iemācīsies novērtēt to, kas Tev ir tagad. 
   Jauku visiem otrdienas vakaru

svētdiena, 2013. gada 17. februāris

she's a killer

vientulība. patīkama vientulība. vajadzīga vientulība. VIENTULĪBA. patīk pabūt vienai ar savām domām un pašai ar sevi. patīk pasēdēt vienai pie Daugavas. Pavērot cilvēkus kas staigā ar saviem sunīšiem, vai ir tik pat vieni cik es, un dodas paelpot svaigo gaisu pie upes, patīk pavērot mazus bērnus kas slidinās no Daugavas stāvajiem krastiem ar ragavām, un patīk arī pavērot bļitkotājus, kas uzlīduši uz ledus un ir tik pat vientuļi cik es. bet vai ir slikti būt vienam? vai ir slikti, ka neviens nespēlējās ar tavām jūtām, neviens neņirgājās par tavu dzīvi, neviens nemelo un neviens nerada problēmas? vai tiešām tas nav lieliski? nav problēmu un nav asaru, jo nav kas to visu rada. skaistas dzīves ilūzija. tā nenotiek. mēs bēgam prom no problēmām un strīdiem, vienmēr ceram, ka mums izdosies aizbēgt un tās mūs nepanāks, bet panāk. vienmēr panāk. darām visu lai tiktu prom no tām, bet tās velkas mums līdzi. lai gan vienalga esam vientuļi. nav arī, kas izmanto. kur ir draugi, kad tos visvairāk vajag? tavs telefons stāv uz galdiņa kluss jau vairākas dienas, Tu negribi nevienam rakstīt, un neviens neraksta arī tev. vientulība. tu visu dienu esi pie datora, ir iespēja tev uzrakstīt, bet neviens to nedara. vientulība. neinteresē vairs ne viedokļi ne vispārīgie stereotipi. tu esi pats par sevi, vienmēr. tev nevajag nevienu, nekad. ej un cīnies. celies un cīnies. viens pret visiem