kamēr kāds pietaupa spēku, tikmēr kāds uzvaru gūst

Viss mierīgi, un bez steigas. viss ir labi, viss ir tieši tā kā es gribēju. es tagad ticu tam, ka katra diena ir ko vērta. man ir iepaticies smaidīt-vienkārši tāpēc, ka viss ir labi. sen tā nav bijis. prieks, ka man atvēra acis uz to, ka es turpināju čakarēties ar cilvēkiem, kuri nespēj atrast man laiku, un pavisam nepievērsu uzmanību cilvēkiem kuri neievēro savus plānus, lai veltītu man laiku. Man prieks, ka man atvēra acis, žēl tikai, ka nespēju pati to visu saprast. iespējams, ka cilvēkiem liekas, ka esmu kaut ko salietojusies, jo smaids nepazūd, smiekli ir viss apkārt, un viss ir tik labi. Ja pat ir problēmas, tad tagad es zinu kā tikt ar tām galā. kaut tas turpinātos vienmēr, bet laikam tā nevar. laikam nevar vienmēr viss būt labi. vai varbūt tomēr?

tu dzīvo citā krāsā

jau ir trešais jaunā gada mēnesis. ir nosvinēts jaunais gads,valentīndiena, vīriešu diena, sieviešu diena.aiz loga ir pabijuši sniega kalni, un peļķes, kas vairāk līdzinās ezeriem. bet viss turpinās tā pat kā katru gadu. nekas nemainās. viss liekas jau darīts, un tik šausmīgi ierasts. bet pēkšņi es atduros pret to, ka viss ir tik ļoti mainījies. tie cilvēki, kas man bija blakus pirms šī nelaimīgā  gada ir kaut kur pazuduši, visa mana iepriekšējā dzīve ir kaut kur pazudusi. bet vai tad es tieši to negribēju? vai tad es negribēju jaunu dzīvi kur viss būtu lieliski, un nebūtu nekādu problēmu? tieši tā tagad ir-lieliski. viss ir kārtībā. katru dienu piepilda smiekli, un forši cilvēki apkārt. bet kaut kā pietrūkst.-MANU draugu. šie visi cilvēki nav nekas. kur ir mani draugi? kad es viņu pazaudēju?