šausmiņas,laikam te neesmu jau rakstījusi tik sen,ka mans blogs ir parvērties par bedri novītu ar zirnekļu tīkiem. Šajā laikā,kamēr neesmu neko rakstījusi,manā dzīvē ir notikuši daudzi notikumi,un ļoti daaudz kas ir mainījies,galvenokārt es pati. sāku jau protams ar to,ka nogrieztu matus,sākumā man protams sanāca bišķiņ noraudāties par to garumu,bet ohh well,mainīt jau tā pat neko nevarēja. tas tā,no senākajmiem notikumi. laikā starp matu nogriešanu un šodienu bija blahblahblah nothing special,or no one cares. bet šodien esmu smagi apņēmusi mainīt sevi,un savu dzīvi. vienmēr esmu bijusi ķipa tā gudrā meitene,kad jāpalīdz citiem,bet ar savu dzīvi netieku galā. kāpēc ir tik viegli palīdzēt citiem,bet ar savu dzīvi nespēt tikt galā? ohh well, tagad runa nav par to. jūtos nožēlojama,cik vēlu es sapratu to,cik ļoti cilvēki mani vazā aiz deguna. cik stulbi es izvēlos draugus. laikam turpmāk cilvēks būs jāizstudā,kā grāmata pirms sākšu ar viņu kontaktēties.
zinu,ka šis ieraksts ļoti smagi atšķirās no tā,ko parasti šeit rakstu. nodiršu visu ko vien var nodirst, ironija, sarkasms,šis stipri atšķirās. zinu arī ,ka negaidījāt,ka nolikšu sevi. bet ohhh, cik žēl,ka šis ieraksts būs vienīgais tāda tipa,jo vairs no manis neko tādu nesagaidīsiet. esmu pārāk mainījusies,lai ļautu visiem zināt,ko es jūtu,un ko es domāju.
