sestdiena, 2010. gada 30. janvāris

tas ir egoisms, ja gribu Tevi sev?

Es kā maza atkarīga meitene jau kārtējo dienu klausos,-Pursui of happynes,un nevaru izslēgt,atnāciet un izslēdziet lūdzu kāds,tiešām.Iespējams ka aizrauj vārdi,iespējams mūzika,vai varbūt vienkārši tas ka viņu dzied Kud Cudi,nezinu.
Vakar atklāju ka ir šausmīga sajūta,ja kādam Tu esi svarīgs,bet Tu pret to cilvēku nožēlojami uzturies,pēc tam tev sāp vairāk nekā otram,un viss trakāk ir ka Tu vairs nezini kā palīdzēt.Tāpēc,tiešām,neatstumjat nevienu.
Un vispār,beidziet man bojāt prieku,kad es esmu laimīga,vienmēr atradīsies kāds,kas man centīsies visu izbojāt.U know,LAI CIK SLIKTI MAN IETU,ES SMAIDĪŠU,UN IZDZĪVOŠU KATRU ŠĪS DZĪVES SEKUNDI.Un ziniet varat turpināt man bojāt dzīvi,es to uztveršu kā komplimentu,jo tādus pārbaudjumus liek tikai stiprākajiem.
Vispār es pēdējā laikā esmu palikusi pārāk mīļa,un banāla,jēziņ,man laikam tomēr ir sirds.

trešdiena, 2010. gada 27. janvāris

Pursuit of happynes ♥

Izvēlos būt par to, kas esmu, nevis par to kādu mani grib redzēt!Pie vella,ES DZĪVOŠU KĀ GRIBU ES,DARĪŠU KO GRIBU ES,MĪLĒŠU KO GRIBU MĪLĒT,UN NEVIENS MAN NEKO NEPIESPIEDĪS.
Un tagad par kaut ko pozitīvāku,lai gan,ko es pozitīvu varu uzrakstīt,bet nu anyway,šodien nejaušu uzdūros dziesmai,-Pursuit of happynes,nekad man nav patikusi tāda tipa mūzika,bet šis gabals ir tiešām labs,man vismaz patīk,dziesmai ir jēga,nav kārtējais sladjiku gabaliņš,pie kura tresīt ar to kā Tev nav.

I'm on the pursuit of happiness and I know everything that shine ain't always gonna be gold
I'll be fine once I get it, I'll be good.

Jā,šodien atkal nebiju skolā,lai gan man liekas ka tas nekāds brīnums,es pamodos,piegāju pie loga,skatos,-29grādi,pagriežos un eju gulēt.Tā vienkārši,bez emocijām.Un vispār,brīdi kad es iegūlos gultā,nezināmu iemeslu dēļ man sagribējās slidot,tātad es gribu piektdienu.Mani atlikušās nedēļas plāni.
1.Aizbraukt paslidot.
2.Dabūt labu atzīmi matemātikas kontroldarbā.
3.Satikt savu dvēseles māsu,un rēkt par degunkalnu.
4.1000000000x noklausīties Pursuit of happines.
5.Priecāties par visu ko vien varu.
Secinājums,es esmu dīvaina.

otrdiena, 2010. gada 26. janvāris

Uzticība ir kā papīrs - kad tas tiek saburzīts, tas atkal nebūs tik perfekts kā bija iepriekš.

Čau!Nu jā,ar ko es sveicinos,šo blogu tā pat neviens nelasa,bet nu vienalga,šodien iegāju draugos,atkal daudz jaunu ierakstīnu sadaļā,-runā,viens no tiem bija,-Skolā pirmās divas stundas gribas gulēt, trešajā-ēst, bet pārējās-vispār nobeigties.Vispār,aatiecinot uz mani,tā nav.Pirmās divas stundas es domāju kā tikt prom,trešajā histēriski smejos,pārējās turpinu smieties līdz brīdim kad jāiet mājās,ā nē,pēdējā stunā man vienmēr gribas gulēt,es esmu dīvaina,es zinu.
Šodien pār manīm nāca šausmīga atklāsme,par to kā faceri izrāda savu ūber lielo mīlestību.LIEKOT 10,kurš gan to būtu domājis?Jo vairāk 10 tu ieliec,jo lielāka mīlestība,un tai pat laikā Tu ceri ka Tev sametīs atpakaļ tos 10,taču raksti,-BET TU TIKAI DĒĻ MANĪM NETĒRĒJIES.Jēziņ,ja tik ļoti gribas to 10,tad tā arī pasaki,-ieliec man 10,vai mirsi.
Vispār,šodien mani nomocīja daudzi jautājumi,un nē,tie nebija ierastie,-Kā nogalināt Ilzi?Bet tādi kā,-ja man butu palikušas 2h dzīves,ko es darītu.Tā arī neko sakarīgu neizdomāju.Es noteikti aizsūtītu visiem sms,ka pēc 2h miršu,skatītos cik daudz ierēks par to.
Un vispār,no šodienas dzīvoju tikai sev,un man vienalga par jūsu stulbajiem uzskatie,principiem,un mani pilnīgi vienalga par jūs visi par mani domājat,so fuck me i`m famous. ;PP




'Cause I'd get a thousand hugs
From ten thousand lightning bugs ♥

svētdiena, 2010. gada 24. janvāris

I hate when people ask me if I’m okay Because it just reminds me that I’m not

Ak Dievs,nu,man tik ļoti besī klausīties cilvēku stāstus par ideālām dzīvēm,par to kā viņi gribētu lai ir,par viņu fantāzijām,bet nu get real,ir tā kā ir,un brīnums nespēj neko mainīt,kaut ko mainīt spēj tikai Tu pats.Izbaudi dzīvi,otras tādas nebūs.
Un vispār,beidziet rakstīt par to prikolu ka rīt būs -25 un nebūs jāiet uz skolu,es varu saderēt ka tā pat būs jāiet uz skolu,un mēs visi kā labiņie mācīsamies.Ja nu gadījumā kļūdīšos,norociet mani.

pirmdiena, 2010. gada 18. janvāris

In three words I can sum up everything I've learned about life: It goes on.

Ak dievs,es jūtos tik šausmīgi,man vienkārši viss sāp.Paelpot nevaru,staigāju kā apnarkojusies,forši,jā.Bet vispār,es šodien biju pie Elīzas,mums bija plānots kopā raudāt,bet mēs kopā smējāmies par reiņa kalnu,un vēl hvz kādām tizlībām,galvenais ka pašām jautri

Un vispār tikko,man šausmīgi nopisās garīgais,iedomājieties,kaut kad,pavasarī slēgs slidotavu,un ko tad?es vairs nesatikšu tik bieži visus tos cilvēkus,argh vienkārši.

svētdiena, 2010. gada 17. janvāris

Friendship isn't one big thing - it's a million little things.

Tagad es nopietni pārkāpju savas ētikas normas,un divreiz dienā rakstu kaut ko blogā.Šim rakstam nebūs īpaši lielas jēgas,viņš top tikai tāpēc ka man patīk ka jūs mokat savas actiņas lasot manu blogu,paskatījos pulkstenī,tieši šobrīd man vajadzēja dzēst ārā savu blogu,bet es to neizdarīju,man mīksta sirds.
Vispār,es pamanīju ka man ir daudz zilumu,no slidotavas,ak dievs kāds brīnums,nē es tur ne ar vienu nekāvos,kritu,cēlos,rēcu,traļivaļidirsāspaļi.Vispār,neņemot vērā ka atnākot mājās esmu slapja&visas maliņas sāp&apaukstējusies tad tur ir forši.
MAN IR JAUNA APŅEMŠANĀS,kuru es tā pat nepildīšu,bet nu,es zinu ka jūs gribat zināt kas tā bija par apņemšanos,tātad,es apņēmos nevienu vairs neabižot,nu neaizskart ne fiziski ne morāli.Fāk īstais brīdis ko tādu apņemties,es tikko iemācījos gāzt cilvēkus,bet nu labi,es gribu būt mīļa.
Vispār,šodien es izbaudīju to prieku,pasēdēt face.lv TOPā.Tās bija aptuveni 20minūtes,kuru laikā man tikai samesti daudzdaudzduadz 1,2,3,un daudz draudu vēstules,kuras skanēja aptuveni šādi,-Tu sīkā izmeti mani no topa,es tevi atradīšu un izraušu matus,džīzas,izraut matus skan tā,it kā man viņi būtu mākslīgie.

Lab,es tinos gulēt,rīt pie datora viss drīzāk netikšu,skola,Elīza,treniņš,mājas darbi.

Suicide is mans way of telling God you can't fire me .. i quit

Es neteiktu ka manas dažas pēdējās dienas būtu īpaši jautras un notikumiem bagātas,vienkārši šīs dienas lika man daudz ko saprast,tik tiešām,es arī kaut ko saprotu.Es beidzot ieraudzīju kuri cilvēki ir manu asaru vērti,un kuri nē,un sapratu īsto nozīmi vārdam,-DRAUDZĪBA,protams izklāstīt es jums to nevarēšu,tas ir jāsaprot katram pašam.
Vakar man prasīja,kāpēc es neko nerakstu savā blogā,varbūt vienkārši tāpēc ka mana dzīve ir tik šaušelīgi garlaicīga ka man vienkārši nav ko rakstīt,nu labi tā nav,vienkārši,kad es esmu emocionāli sagrauta,es nevaru ierakstīt neko sarkastisku un ļaunu,nu visu to pie kā jūs esat pieraduši,mani čabuļi.
Un vispār,tā draugiem.lv jaunā spēle,nu `Draudzīgās anketas2` ir galīgs sviests,aptuveni 50cilvēki ir atbildējuši ka grib ar mani iztrakoties,nu nāciet un trakojiet,vai tad es jums to neļauju,džīzas.

svētdiena, 2010. gada 10. janvāris

i miss your smile, but i miss my own more

Dažkārt tik ļoti gribas vienkārši aiziet un visu pamest.Aizmirst visu,sākt no jauna,tikai žēl ka tam traucē viena lieta,atmiņas.
/Beyonce-if i we`re a boy/Veca bet mīļa.

sestdiena, 2010. gada 9. janvāris

Q: What starts with "F" and ends with "U-C-K?" A: Fire truck -- and you should be ashamed of yourself.

Es gribu vasaru,tiešām,sniegs man jau ir līdz ceļiem,burtiski.DODIET MAN VASARU,gribu sauļoties,peldēties,netuntulēties,un negribu skolu,vispār runājot par skolu,jau 3dienas skoļā,bet vienalga turpinās neskaitāmie ieraksti par pirmajām skolas dienām,nu tak nevienu tas nep*š,jā man blogā ir cenzūra,bet nu es ceru ka jūs visi saprotat kas ir aiz zvaigznītēm.


http://summermeter.com/?l=lv,-man vienīgajai tas šķiet ļoti tizli,katru reizi paskatoties uz tām skrejošajām sekundēm,procentiņiem un vēl sazin ko,gribas vasaru,tiešām.Bet tad es saprotu,ka līdz vasarai vēl tālu tālu,sāku besīties,besij ārā.


Un tagad es atļaušos atkal pastāstīt par savu mīļākot tēmu,-11gadīgās mau*as,protams pati neesmu diži vecā,bet vienalga,manuprāt tas irr pa traku.Šodien iegāju vienā apšaubāmas reputācijas mājaslapā,neteikšu skaļi kas tā bija,negribu pazemot veidotājus,mājas lapas doma ir problēmu izklāstīšana,un palīdzība. Nu parasti gan tur tēmas ir,-es mīlu a,a mani nemīl,bet mani mīl b,bet es viņu nē.Tikai rakstīts tas protams tiek pokemoniskā rakstiņā.Nu lūk lasu,lasu,nu man vajag kaut kur smelties iedvesmu saviem jaunajiem rakstiem,un uzduros uz viena interesanta teksta,-Sveiki!Man ir 11 gadi,es dzeru,pīpēju,un pārgulēju,ko man darīt?Nu ak Dievs tēvs,tas tak vairs nav normāli.Protams runājot ar to meiteni,atklājās ka džeks domāja ka viņai ir aptuveni 15 gadi,tas nozīmē tikai vienu,-GUDRA DIRŠANA,TONĀLAIS UZ SEJAs,UN AUGSTI PAPĒŽI,tomēr dara meitenes vecākas.ye.


Un vispār,diršana aiz muguras ir apnikusi vairāk par jeb ko šajā pasaulē,so FU*K ME I`M FAMOUS


Paldies ka izlasīji šo murgu,atā.

ceturtdiena, 2010. gada 7. janvāris

Wastland

Hey čabulīši,kā iet,aj labi,neizlikšos,-mani tas nemaz neinteresē.Bet vispār,jā,man riebjas,es zinu ka šo vārdu es izmantoju pārāk bieži,bet man tiešām riebjas visas tās debīlās atsauksmes par pirmajām skolas dienām,un mani patiešām neinteresē kā kādam pirmajās skolas dienās novilka bikses,iespundēja toletē,piekāva,atņēma telefonu,saplēsa grāmatas,nē tiešām man vienalga par to.

Bet vispār,dotajā mirklī es jūtos tīri laimīga,jā tā tiešām esmu es,Gabija,kas to raksta,un jā man ir tādas jūtas kā laimes izjūta.Iespējams tas ir tāpēc ka rīt ir piektdiena,es braukšu slidot,varbūt,jo patiesībā man tā vieta ir apnikusi,nē nu tiešām.Tas jau ir pa traku,-visi mani zin,es nevienu.

Ziniet kas ir forši?Ka cilvēks aiz muguras var teikt daudz ko,bet acīs,neko,tikai glābj sevi,par citiem nedomājot,nē tiešām.

Tagad visi rēc par googli,par to cieto iežu ventilatoru,vispār,man tas liekas galīgi debīli,jo es neticu ka pasaulē ir kāds idiots kurš nezin kas ir HARD ROCK FAN.


AGATE,BEIDZ MANI PIERUNĀT BRAUKT SLIDOT,ES TĀ PAT NEBRAUKŠU

trešdiena, 2010. gada 6. janvāris

Plosās jauna gripa,visi masveidā kļūst par idiotiem.


Tik forši,paskatīties vecos čatus,vecās bildes,vēstules,un saprast,cilvēki jūs mainaties,kļūstat par to kas neesat,nebūsiet,un nebijāt,Kāda jēga ir kaut ko tēlot?Lai kādam izpatiktu?Lai džeki liptu klāt?Lai visi līstu Tev vietā kur saule nekad neiespīd?Jēga?Kur ir jēga?Jautājumi ir tik viegli,bet atbildes nekad nav,jā es saprotu ka ir vajadzīgas nelielas pārmaiņas,bet ne jau ka tu pakārto visu dzīvi kādam,kas aizies,un tu paliksi,spēle beigsies.

Starpcitu,tas jau sāk palikt smieklīgi.Iedomība,yeye.Ķipa baigi krutā īpašība,jē protams.Ā jā,un forši ka mani sauc par iedomīgu,es neesmu iedomīga,es tikai apzinos savu vērtību,jājā.Nē,bet nopietni,bet tas kā dažas 11 gadīgas,ar špakteli apziestas meitenītes uz špiļkām tēlo iedomīgās nepieejamās kuces,-ir tiešām smieklīgi.Īstenībā,viņas izskatās neviss nepieejamas,bet pārāk pieejamas.Piedodiet ja kādu aizskāru,es tikai saku taisnību.

Un vispār,ziniet cik forši,ka Tevi nodirš kāds kurš Tevi nezin?Hey?Somebody?Ou,rekur ir,noteikti visi to ir izjutuši,forši vai ne?50% NO CILVĒKIEM KURI MANI ZIN  (uzsveru ZIN,neviss pazīst) NEKO PAR MANI PAT NENOJAUŠ,BET TĀ PAT RUNĀ.Nu ja jums savas dzīves liekas nožēlojamas,runājiet par manu,tā pat tikai es zinu taisnību,yaya.Davaj,es eju mācīties,čau mučačos.


Sick of crying,tired of trying,yeah i'm smiling,but inside i'm dying.

pirmdiena, 2010. gada 4. janvāris

Dažreiz tā vien šķiet, ka veiksme man nevis uzsmaida, bet konkrēti par mani ieņirdz

Ziniet,man sāp kājas,nē tiešām sāp,un es šoreiz nečinkstu tikai tāpēc lai mani pažēlo,vispār es nezinu kāpēc es to daru,bet man sāp,ļoti,un patiesi.Runājot par žēlošanu,ziniet cik drausmigi ir kad Tu sēdi ar foršu cilvēku,raudi viņam uz pleca,viņš Tevi žēlo,un saka ka ar asarām acīs esi skaista,un tu paņem un vienkārši aizej,bet kad gribi nākt atpakaļ pret Tevi izturas kā pret nepazīstamo?Tas patiešām nav jauki,un vēl jauki nav tas ka man amputēs dirsu,es protams nezinu kā,bet to darīs,tiešām.Man gribas šampānieti,nē tiešām.Un vispār kāpēc man saka ka man ir 15/16 gadi,ja man nav?weard.no freeking.Sāp,viss sāp,eju gulēt,bye.

sestdiena, 2010. gada 2. janvāris

hey mister dj

Čāu,šajā ierakstā īpaši daudz neko jaunu neuzzināsiet,bet vienalga,man ir garlaicīgi,un jūsu emocijas mani neinteresē.
Tātad,drīz ir jāiet uz skolu,pirmo reizi šogad,funny,tik ļoti negribas.Man liekas ka šī ir kāda 284652 reizes,kad raudu ka gribu vasaru,bet vasarā es tā pat raudāšu ka gribu ziemu.
Man ir apnikuši šie neskaitāmie dg ieraksti ar tekstiem-NEW YEAR NEW LIFE,tak go fuck you`re self,ja tik tiešām kāds grib sākt jaunu dzīvi tam der arī aprīļa otrā svētdiena.Piekam,lielākā daļa cilvēku kam to redzēju,noteikti neizturēs ar savu jauno dzīvi vairāk par nedēļu.Hahaha.Vispār,-neapvainojaties lūdzu.
Man vienīgajai liekas ka šis ir bijis mans labākais ziemas brīvlaiks,tik daudz jaunu foršu cilvēku iepazīts,vnk aaah.Paldies visiem kas ar mani pavadīja brīvlaiku,nē tiešām paldies.