Ir trīs naktī. Atkal. Atkal es neguļu. Atkal es domāju, atkal simtiem domu galvā un nezinu kura ir pareizā. Atkal. Viss iet uz apli un nekad nebeidzās. Mēģināju piečakarēt likteni, man neizdevās. Kārtējo reizi liktenis paspēlējās ar mani. Un atkal. Aiziet.
Drīz būs pagājis vēl viens gads. 2012. Pat draugiem.lv atskatās uz pagājušo gadu, bet es...nemaz negribu atskatīties. Jāiet uz priekšu. Nesaku, ka 2013 gadā visa mana dzīve mainīsies. Nekas nemainīsies. Ja līdz šim nav mainījies. Riebjas lasīt tās jaunā gada apņemšanās. Tā pat ilgāk par mēnesi tās neiztur. Atkal. Liktenis. Tas mūs vada vienmēr. Tas zina kas ar mums notiks. Zina kā beigsies. Jauc aiz sevis tiltus, un pats vairs netiec atpakaļ. Taisnība. Liktenis ar mums spēlēsies vienmēr. Līdz tam apniks, un ļaus mums aiziet. Pavisam. Uz neatgriešanos.
Pati nesaprotu šim visam jēgu, vienkārši bija nedaudz sakrājies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru