sestdiena, 2010. gada 13. februāris

Acīs krīt tās meitenes,kas nekrīt ap kaklu.

Hey,ir palikušas dažas minūtes līdz 11.00,un man nav ne mazākas nojausmas kādēļ es tik agri esmu pamodusies,un kaut ko šeit rakstu,tiešām nav.Bet nu,ārā šobrīd snieg sniegs,tik balts,un mīksts,gribētos tagad iet un iekrist baltā sniega kupenā,bet es jau to nevaru,jo esmu slima,yes.
Un vispār,es nevaru iebraukt kas tie pa stulbiem prikoliņiem,par to ka man nav sirds,man viņa ir,bet ne priekš visiem.
Šodien novērtēju to,cik daudz man ir,cik daudz man ir cilvēku kuriem man pilnīgs po*uj uz manīm,kuri atbalsta,un novērtē,jā okey,tādu nav daudz,bet man nevajag daudz cilvēkus,kas viedokli par mani balstīs tikai uz to ko redz,nepamatojoties uz to kas es esmu,uz to kas man ir iekšā.


<----HATE HER/

1 komentārs:

  1. mīlu savu māsu.
    un ja tu vēl kādreiz pateiksi, ka ienīsti sevi.. rr, labi nebūs. ;@@
    buchas. ;**

    AtbildētDzēst