Nezināmu iemeslu dēļ šodien jūtos kā sērijveida slepkava,iespējams tas bija tādēļ ka novedu savu vecomāti līdz infarktam,izejot no mājas ap deviņiem,un tikos pat atgriežoties mājās,un neatbildot uz 32 viņas zvaniem,un atbraucot mājās,un kārtējo reizi uzbļaujot,-Ko Tev no manis vajag?Atbilde mani šokēja,-man likās ka Tu gribēsi ēst!Es pat nezināju ko darīt,smieties vai uztvert to nopietni,bet man sanāca vēl unikālāk,es pagriezos,izgāju no istabas,un blakus istabā skaļi smējos,biš fail,bet gadās.
Un vispār,jā,šajā ierakstā taisījos stāstīt par liekulību,baigā jēga diži aprunāt aiz muguras,ja acīs spīdēsi kā pavasara saulīte,un priecāsies par aprunājamā objekta sabiedrību kā pedofīls bērnudārzā?Nu ja,aiz muguras jau mēs visi esam vareni,un lieli,bet acīs skatīdamies,ir grūti ko pateikt.Nu ja,nu ja.
Ā,jā un vispār beidzat man sūtīt tās draudu vēstules par to ka aprunāju jūs savā blogā,neviens no šī bloga ierakstiem nav vērsts pret kādu īpaši,un vispār,darīt man nav ko kā runāt SAVĀ blogā,par KĀDU no juma,smiekliņš.Lai gan lielākā daļa ierakstu ir domāti kā pārdomu viela visiem,neviss kādam konkrētam organismam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru