trešdiena, 2010. gada 17. februāris

Reizēm nonāc pie secinājuma, ka pat labākie draugi var būt pēdējie mēsli

Šodiena ir vienkārši smagi neizdevusies,kāpēc man atkal ir visas drūmās domas prātā.Nu ne drūmas,bet īstenībā debīlas.Es pievīlu pati sevi,solīju sev ka nemainīšos,palikšu kas esmu,bet laiks mani mainīja,apstākļi mani mainīja,un es pati sevi nepazīstu,spogulī redzu Gabiju,bet sirdī,redzu citu meiteni,to kurai nekas nesāp,to kura ir stipra.
-Man ir daudz,un es to nevaru noliegt,vienkārši nevaru,man ir viss par ko es varēju sapņot,tikai žēl ka viņi mani nepazīst,viņi nezin kas es esmu,tikai redz to ko redz,to ko es ļauju redzēt.
viņi ir tikai ieciklējušies un baidās no tava jaunā ES,baidās,jo vēl nav to iepazinuši. tas ir tāpat kā nopirkt jaunu suni.mēs nezinam tā raksturu. /Elīza Briede/

1 komentārs:

  1. oo, es te arī esmu. :OO

    bet taisnība gan, Gabij, esmu Tev visu pateikusi, bet tāpat Lido parunāsim. Tu varēsi darīt ko vēlies, nebaidies pati no sevis.

    AtbildētDzēst