sestdiena, 2010. gada 20. februāris

Piečakarēsi mani kaut vienu reizi un es tevi čakarēšu visu mūžu

Tik labi,tu sēdi siltā istabā,ar tējas krūzi,skaties kā ik pa brīdim gar tavu logu noiet cilvēki,un cik laiski dejo sniegpārslas.Bet vienā brīdī tu sāc smieties,un viss Tavs logs ir ar tēju.Smieklu iemesls,laikam jau vakardiena,19.02.Daudz smieklu,daudz prieks,daudz kritienu,un vēl smiekli,tiešām vēlos pateikt paldies visiem tiem kas vakar bija.
Bet nu tā bija vakardiena,šodien mani nomoka besis,sākot jau no aptuveni 4.00,kad mūsu hokeja izlase pakāsa hokejā,un šonakt atkal pakāsīs,bet man vienalga,mīlu hokeju,un tad besījos par to ka gribu ēst,bet slinkums taisīt,un viss beidzot,jo man viss sāp,pateicoties Dāvim,kurš vienīgais mani gāza.
Tik šausmīgi stulbi ir pieķerties cilvēkiem,tik ātri,Tu uzticēsies,Tevi piekāss,get over it.Tieši tāpēc es neļauju nevienam sev pieķerties,un nevienam nepieķeros,nu tikai ja šis cilvēks ir tiešām īpašs,liek man justies īpaši,un par draudzību neko neprasa pretī,lai gan šādi draugi mūsdienās ir liels retums.Ideālus draugus ir grūti atrast,jo tie jau ir manējie! ♥

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru