Pēdējā laikā man it īpaši ir sajūta ka dzīvei nav pilnīgi nekādas jēgas,un man nav ne mazākās saprašanas ko es šeit daru.Tā gribas vienkārši visus pasūtīt,un palikt vienaia,aizbraukt prom un sākt jaunu dzīvi.Sāp,tik nenormāli.Cilvēki kurus mīlēju vairāk par visu mainās,vietas kuras mīlēju mainās,viss mainās,un ne uz labo pusi.mainās tik ātri ka pat nespēju izsekot visam līdzi.
-Bet tagad par kaut ko pozitīvu,man patīk laiks kas ir ārā aiz loga,+25 grādi saulīte,ūdens tik silts kā piens.Ideāli,ja vien nebūtu odu.Vakar beidzot atklāju peldēšanās sezonu,bija tik ideāli,sen kaut ko tādu nebiju darījusi.Viens mīnuss,esmu nenormāli apdegusi,viss surst,un vispār tagad esmu baigais tomātiņš,haha.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru