Jā,jūs vari mani nosodīt par to ,ka es bimbāju par to,ka man nekā nav,mana dzīve sūkā,un viss ir slikti,ja es neko nedarītu lai to mainītu.Es daru visu,kas ir manos spēkos,nekas nepalīdz,nekam nav jēgas.Gribās ticēt,ka kādu dienu viss būs pizdata,bet zinu,ka nebūs.Gribu būt tikai laimīga,vai tiešām ,tas ir tik daudz prasīts?!Gribu tikai lai ir atkal kā bērnībā,kad viss lielākās sāpes ir nobrāzts celis,un atvadas ir tikai līdz rītdienai.Es pieaugu.
Vienmēr nomāc tā dīvainā sajūta,ka nevienam nedrīkst uzticēties,visi Tevi pieviļ,visi sāpina.Meli,tas ko mēs viss biežāk dzirdam,saldi meli.Varbūt dažreiz es labāk dzīvot saldos melos,nekā skarbā patiesībā.
Jā,ierakstam nav īpašas jēgas,man vienkārši gribējās izteikt savas domas,haha
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru