I hate when people ask me if I’m okay Because it just reminds me that I’m not

Ak Dievs,nu,man tik ļoti besī klausīties cilvēku stāstus par ideālām dzīvēm,par to kā viņi gribētu lai ir,par viņu fantāzijām,bet nu get real,ir tā kā ir,un brīnums nespēj neko mainīt,kaut ko mainīt spēj tikai Tu pats.Izbaudi dzīvi,otras tādas nebūs.
Un vispār,beidziet rakstīt par to prikolu ka rīt būs -25 un nebūs jāiet uz skolu,es varu saderēt ka tā pat būs jāiet uz skolu,un mēs visi kā labiņie mācīsamies.Ja nu gadījumā kļūdīšos,norociet mani.

In three words I can sum up everything I've learned about life: It goes on.

Ak dievs,es jūtos tik šausmīgi,man vienkārši viss sāp.Paelpot nevaru,staigāju kā apnarkojusies,forši,jā.Bet vispār,es šodien biju pie Elīzas,mums bija plānots kopā raudāt,bet mēs kopā smējāmies par reiņa kalnu,un vēl hvz kādām tizlībām,galvenais ka pašām jautri

Un vispār tikko,man šausmīgi nopisās garīgais,iedomājieties,kaut kad,pavasarī slēgs slidotavu,un ko tad?es vairs nesatikšu tik bieži visus tos cilvēkus,argh vienkārši.

Friendship isn't one big thing - it's a million little things.

Tagad es nopietni pārkāpju savas ētikas normas,un divreiz dienā rakstu kaut ko blogā.Šim rakstam nebūs īpaši lielas jēgas,viņš top tikai tāpēc ka man patīk ka jūs mokat savas actiņas lasot manu blogu,paskatījos pulkstenī,tieši šobrīd man vajadzēja dzēst ārā savu blogu,bet es to neizdarīju,man mīksta sirds.
Vispār,es pamanīju ka man ir daudz zilumu,no slidotavas,ak dievs kāds brīnums,nē es tur ne ar vienu nekāvos,kritu,cēlos,rēcu,traļivaļidirsāspaļi.Vispār,neņemot vērā ka atnākot mājās esmu slapja&visas maliņas sāp&apaukstējusies tad tur ir forši.
MAN IR JAUNA APŅEMŠANĀS,kuru es tā pat nepildīšu,bet nu,es zinu ka jūs gribat zināt kas tā bija par apņemšanos,tātad,es apņēmos nevienu vairs neabižot,nu neaizskart ne fiziski ne morāli.Fāk īstais brīdis ko tādu apņemties,es tikko iemācījos gāzt cilvēkus,bet nu labi,es gribu būt mīļa.
Vispār,šodien es izbaudīju to prieku,pasēdēt face.lv TOPā.Tās bija aptuveni 20minūtes,kuru laikā man tikai samesti daudzdaudzduadz 1,2,3,un daudz draudu vēstules,kuras skanēja aptuveni šādi,-Tu sīkā izmeti mani no topa,es tevi atradīšu un izraušu matus,džīzas,izraut matus skan tā,it kā man viņi būtu mākslīgie.

Lab,es tinos gulēt,rīt pie datora viss drīzāk netikšu,skola,Elīza,treniņš,mājas darbi.

Suicide is mans way of telling God you can't fire me .. i quit

Es neteiktu ka manas dažas pēdējās dienas būtu īpaši jautras un notikumiem bagātas,vienkārši šīs dienas lika man daudz ko saprast,tik tiešām,es arī kaut ko saprotu.Es beidzot ieraudzīju kuri cilvēki ir manu asaru vērti,un kuri nē,un sapratu īsto nozīmi vārdam,-DRAUDZĪBA,protams izklāstīt es jums to nevarēšu,tas ir jāsaprot katram pašam.
Vakar man prasīja,kāpēc es neko nerakstu savā blogā,varbūt vienkārši tāpēc ka mana dzīve ir tik šaušelīgi garlaicīga ka man vienkārši nav ko rakstīt,nu labi tā nav,vienkārši,kad es esmu emocionāli sagrauta,es nevaru ierakstīt neko sarkastisku un ļaunu,nu visu to pie kā jūs esat pieraduši,mani čabuļi.
Un vispār,tā draugiem.lv jaunā spēle,nu `Draudzīgās anketas2` ir galīgs sviests,aptuveni 50cilvēki ir atbildējuši ka grib ar mani iztrakoties,nu nāciet un trakojiet,vai tad es jums to neļauju,džīzas.

i miss your smile, but i miss my own more

Dažkārt tik ļoti gribas vienkārši aiziet un visu pamest.Aizmirst visu,sākt no jauna,tikai žēl ka tam traucē viena lieta,atmiņas.
/Beyonce-if i we`re a boy/Veca bet mīļa.