Vakars, jau atkal. Un jau atkal es cenšos kaut ko uzrakstīt savā blogā. Šovakar nebūs šeit nekā gudra, manas smadzees atsakās strādāt un uzņemt jaunu informāciju. Manā galvā ir tukšums, un tur klejo tikai viens vārds. Pašnāvība. Bet vai vajag? Gabij, tā ir izeja?Vai tā ir drosme mirt, vai gļēvums dzīvot? Palīdziet man. Gribās skriet, skriet prom no visa, no visām problēmām, cik ātri kājas ļauj. Bet problēmas seko, tās ir ātrākas. Tās jārisina. Bet nav spēka. Nav vēlmes. Varbūt ir, bet pietrūkst apņēmības. Kurā brīdī viss sabruka? Piedzīvots kārtējais Jaunais gads, bet nekas nemainās. Nekad. Viss vienmēr paliek pa vecam. Jāmaina sevi, neviss viss sev apkārt.
Bailes, bailes zaudēt visu. Bailes kļūt tādai kā visi. Bailes dzīvot. Bet vai ir jēga no dzīves, ja Tev bail? Tādu vārdu nav, vismaz nebija līdz viss sabruka. Bail no tā, ka kāds varētu pieļaut manas kļūdas, bail, ka nevaru palīdzēt. Bail, ka brālis kļūs par tādu pašu cilvēku kā es. Tikai ne to, tikai ne viņš.
Pasaki, ko darīt
otrdiena, 2012. gada 3. janvāris
sestdiena, 2011. gada 5. novembris
This is who i am
Pēdējā laikā smaids no sejas reti kad pazūd. Dīvaini priekš manis, vai ne? Bet tomēr pārmaiņas ir vajadzīgas mums visiem. Pārmaiņas. Tas var būt lielākas,un mazākas. Nozīmīgas un ne tik ļoti. Tās var ietekmēt līdz cilvēkus, un neietekmēt, tas viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Bet vai viss? Vai viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem? Vai tomēr ir kāds augstaks spēks,kas mūs vada, palīdz un apgaismo? Vai tas ir Dievs?
Nē, es tev nelikšu tagad mīlēt Dievu, un pielūgt to, es lūgšu Tev lai cieni To Kungu, un pastāstīšu ko jaunu esmu iemācījusies. Ir cilvēki, kas netic Dievam, bet toties kad ir liela nepieciešamība pēc kaut kā, tad mēs Dievam lūdzam. Varbūt pat neticot, bet lūdzam. Bez ticības lūgt nav jēgas. Un kad mums nekas netiek dots, mēs vienkārši nolamājamies un aizmirstam. bet vai tas ir pareizi? Viss biežāk mēs lūdzam Dievam naudu, vēl vairāk naudas, mums vienmēr vajag vēl un vēl, jo mēs esam cilvēki. Bet... padomāsim radikāli un ārpus rāmjiem, Dievs taču mums jau visu ir devis. Gan rokas, gan kājas lai nopelnītu naudu.
Vēlos teikt paldies visiem jauniešiem, 1:16 Kliķei, un visiem pārējiem kas devās izbraucienā sestdien un Lietuvu, un tik ļoti palīdzēja man iedzīvoties kolektīvā.
Nē, es tev nelikšu tagad mīlēt Dievu, un pielūgt to, es lūgšu Tev lai cieni To Kungu, un pastāstīšu ko jaunu esmu iemācījusies. Ir cilvēki, kas netic Dievam, bet toties kad ir liela nepieciešamība pēc kaut kā, tad mēs Dievam lūdzam. Varbūt pat neticot, bet lūdzam. Bez ticības lūgt nav jēgas. Un kad mums nekas netiek dots, mēs vienkārši nolamājamies un aizmirstam. bet vai tas ir pareizi? Viss biežāk mēs lūdzam Dievam naudu, vēl vairāk naudas, mums vienmēr vajag vēl un vēl, jo mēs esam cilvēki. Bet... padomāsim radikāli un ārpus rāmjiem, Dievs taču mums jau visu ir devis. Gan rokas, gan kājas lai nopelnītu naudu.
Vēlos teikt paldies visiem jauniešiem, 1:16 Kliķei, un visiem pārējiem kas devās izbraucienā sestdien un Lietuvu, un tik ļoti palīdzēja man iedzīvoties kolektīvā.
un jā starpcitu, tagad centīšos te biežāk kaut ko ierakstīt, un tā. :)
piektdiena, 2011. gada 12. augusts
twinkle twinkle little whore, close your legs their not a door
sveikiņi mani mazie draugi. šodiena ir tā lielā diena, kad atkal šeit kaut kas tiek ierakstīts. šodien apspriedīsim precīzi-neko. bet ja nopietni, tad man ir labi jaunumi. VASARA IR UZ BEIGĀM,WHOOHOO. drīz jau visi atgriezīsamies skolas solos,klausīsamies skolotāju bļaušana, ienīdīsim pirmdienas,dievināsim piektdienas, neieredzēsim klases biedrus, un lūgsamies lai atrāk noskan zvans no stundas. bet srsly, pēdējais gads pamatskolā liekās tik fckn perfect. pēdējais zvans,izlaidums, eksāmeni,un tad tikai vasara. šī vasara,neteiksim,ka bija labākā, bet viena no labākajām. tik daudzu jaunu cilvēku,jaunu emociju,piedzīvojumu. bišķiņ summer love, ok, hope ka tā nebūs tikai summer love (galvā skan Justin Timberlake-Summer love).
vispār,jā. es biju nometnē. starptautiskajā. prikiņķe, es dzīvoju pāķos veselas 10 dienas. 10 nožēlojamas dienas,kuru laikā tikai četras reizes bijām veikalā+piekto,kad braucām uz slimnīcu. btw, jā, es biju LT slimnīca,kur bija stulbs ārsts, kuram galvenais bija uzpist man gipsi uz kājas (galvā skan Gošas,-hospital,hospital,blahblahblah,GIPS).
so,jā,nothing new, hope u enjoy.
otrdiena, 2011. gada 17. maijs
svētdiena, 2011. gada 15. maijs
nepatīk atbilde,neuzdod jautājumu
heyyy mani maziņie. šodien esmu pamodusies jau 13.00 ,kas pie velna ar mani notiek? labi,šodien man ir iemesls, šodien mamma brauc mājās. neviss tā,kā parasti,uz nedēļu,bet šoreiz uz visu atlikušo laiku,nu protams,līdz brīdim,kā arī mani savāks uz UK. vispār,šoreiz pat nebūtu apbēdināta par braukšanu @UK. patiesībā man šeit vairs nav pēc kā skumt. cilvēkiem līdz ar laiku,un kļūdām vajadzētu kļūt gudrākiem,bet nē,lielākā daļa te kļūst stulbāki,nožēlojamāki, divkosīgāki,un līdz ar to,es kļūstu depresīvāka,un uz sava bloga lasītājiem izlaižu visas savas sarkasma devas,haha. nu lūk,un tādēļ es gribu uz UK ,dzīve tur labāk,vismaz varēs visu sākt no jauna,ko šeit ir diezgan grūti izdarīt.
Abonēt:
Ziņas (Atom)