kamēr kāds pietaupa spēku, tikmēr kāds uzvaru gūst

Viss mierīgi, un bez steigas. viss ir labi, viss ir tieši tā kā es gribēju. es tagad ticu tam, ka katra diena ir ko vērta. man ir iepaticies smaidīt-vienkārši tāpēc, ka viss ir labi. sen tā nav bijis. prieks, ka man atvēra acis uz to, ka es turpināju čakarēties ar cilvēkiem, kuri nespēj atrast man laiku, un pavisam nepievērsu uzmanību cilvēkiem kuri neievēro savus plānus, lai veltītu man laiku. Man prieks, ka man atvēra acis, žēl tikai, ka nespēju pati to visu saprast. iespējams, ka cilvēkiem liekas, ka esmu kaut ko salietojusies, jo smaids nepazūd, smiekli ir viss apkārt, un viss ir tik labi. Ja pat ir problēmas, tad tagad es zinu kā tikt ar tām galā. kaut tas turpinātos vienmēr, bet laikam tā nevar. laikam nevar vienmēr viss būt labi. vai varbūt tomēr?

tu dzīvo citā krāsā

jau ir trešais jaunā gada mēnesis. ir nosvinēts jaunais gads,valentīndiena, vīriešu diena, sieviešu diena.aiz loga ir pabijuši sniega kalni, un peļķes, kas vairāk līdzinās ezeriem. bet viss turpinās tā pat kā katru gadu. nekas nemainās. viss liekas jau darīts, un tik šausmīgi ierasts. bet pēkšņi es atduros pret to, ka viss ir tik ļoti mainījies. tie cilvēki, kas man bija blakus pirms šī nelaimīgā  gada ir kaut kur pazuduši, visa mana iepriekšējā dzīve ir kaut kur pazudusi. bet vai tad es tieši to negribēju? vai tad es negribēju jaunu dzīvi kur viss būtu lieliski, un nebūtu nekādu problēmu? tieši tā tagad ir-lieliski. viss ir kārtībā. katru dienu piepilda smiekli, un forši cilvēki apkārt. bet kaut kā pietrūkst.-MANU draugu. šie visi cilvēki nav nekas. kur ir mani draugi? kad es viņu pazaudēju?

i don`t wanna be the reason why

Vakars, jau atkal. Un jau atkal es cenšos kaut ko uzrakstīt savā blogā. Šovakar nebūs šeit nekā gudra, manas smadzees atsakās strādāt un uzņemt jaunu informāciju. Manā galvā ir tukšums, un tur klejo tikai viens vārds. Pašnāvība. Bet vai vajag? Gabij, tā ir izeja?Vai tā ir drosme mirt, vai gļēvums dzīvot? Palīdziet man. Gribās skriet, skriet prom no visa, no visām problēmām, cik ātri kājas ļauj. Bet problēmas seko, tās ir ātrākas. Tās jārisina. Bet nav spēka. Nav vēlmes. Varbūt ir, bet pietrūkst apņēmības. Kurā brīdī viss sabruka? Piedzīvots kārtējais Jaunais gads, bet nekas nemainās. Nekad. Viss vienmēr paliek pa vecam. Jāmaina sevi, neviss viss sev apkārt.
Bailes, bailes zaudēt visu. Bailes kļūt tādai kā visi. Bailes dzīvot. Bet vai ir jēga no dzīves, ja Tev bail? Tādu vārdu nav, vismaz nebija līdz viss sabruka. Bail no tā, ka kāds varētu pieļaut manas kļūdas, bail, ka nevaru palīdzēt. Bail, ka brālis kļūs par tādu pašu cilvēku kā es. Tikai ne to, tikai ne viņš.
Pasaki, ko darīt

This is who i am

Pēdējā laikā smaids no sejas reti kad pazūd. Dīvaini priekš manis, vai ne? Bet tomēr pārmaiņas ir vajadzīgas mums visiem. Pārmaiņas. Tas var būt lielākas,un mazākas. Nozīmīgas un ne tik ļoti. Tās var ietekmēt līdz cilvēkus, un neietekmēt, tas viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Bet vai viss? Vai viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem? Vai tomēr ir kāds augstaks spēks,kas mūs vada, palīdz un apgaismo? Vai tas ir Dievs?
  Nē, es tev nelikšu tagad mīlēt Dievu, un pielūgt to, es lūgšu Tev lai cieni To Kungu, un pastāstīšu ko jaunu esmu iemācījusies. Ir cilvēki, kas netic Dievam, bet toties kad ir liela nepieciešamība pēc kaut kā, tad mēs Dievam lūdzam. Varbūt pat neticot, bet lūdzam. Bez ticības lūgt nav jēgas. Un kad mums nekas netiek dots, mēs vienkārši nolamājamies un aizmirstam. bet vai tas ir pareizi? Viss biežāk mēs lūdzam Dievam naudu, vēl vairāk naudas, mums vienmēr vajag vēl un vēl, jo mēs esam cilvēki. Bet... padomāsim radikāli un ārpus rāmjiem, Dievs taču mums jau visu ir devis. Gan rokas, gan kājas lai nopelnītu naudu.
  Vēlos teikt paldies visiem jauniešiem, 1:16 Kliķei, un visiem pārējiem kas devās izbraucienā sestdien un Lietuvu, un tik ļoti palīdzēja man iedzīvoties kolektīvā.

un jā starpcitu, tagad centīšos te biežāk kaut ko ierakstīt, un tā. :)

twinkle twinkle little whore, close your legs their not a door

sveikiņi mani mazie draugi. šodiena ir tā lielā diena, kad atkal šeit kaut kas tiek ierakstīts. šodien apspriedīsim precīzi-neko. bet ja nopietni, tad man ir labi jaunumi. VASARA IR UZ BEIGĀM,WHOOHOO. drīz jau visi atgriezīsamies skolas solos,klausīsamies skolotāju bļaušana, ienīdīsim pirmdienas,dievināsim piektdienas, neieredzēsim klases biedrus, un lūgsamies lai atrāk noskan zvans no stundas. bet srsly, pēdējais gads pamatskolā liekās tik fckn perfect. pēdējais zvans,izlaidums, eksāmeni,un tad tikai vasara. šī vasara,neteiksim,ka bija labākā, bet viena no labākajām. tik daudzu jaunu cilvēku,jaunu emociju,piedzīvojumu. bišķiņ summer love, ok, hope ka tā nebūs tikai summer love (galvā skan Justin Timberlake-Summer love).

vispār,jā. es biju nometnē. starptautiskajā. prikiņķe, es dzīvoju pāķos veselas 10 dienas. 10 nožēlojamas dienas,kuru laikā tikai četras reizes bijām veikalā+piekto,kad braucām uz slimnīcu. btw, jā, es biju LT slimnīca,kur bija stulbs ārsts, kuram galvenais bija uzpist man gipsi uz kājas (galvā skan Gošas,-hospital,hospital,blahblahblah,GIPS). 

so,jā,nothing new, hope u enjoy.