Aj,man besij dzīve.Riebjas tas ka es šeit esmu,riebjas tas ko es šeit daru,un riebjas lielākā daļa no tiem kas man ir blakus.Jā,pēdējā laikā mani ir apņēmusi dīvaina veida depresija,un stulbums,bet man po*uj.Vienīgais ko šobrīd jūtu ir nenormālas sāpes.
Riebjas ka mani draugi mani nomaina pret kādu citu,pret kādu kurš tikai māk ar saldiem vārdiņiem ielīst dirsā.
Sviests,viss kas notiek ir milzīgs sviests.Pēdējās dienās cenšos nomirt no pārēšanās,bet nekas neizdodas.Gaidu pasaules galu.Yā
Dikti negatīvs ieraksts,bet man kkā tas vairs nepišs.
Par tiem draugiem runājot, man ir tas pats. Precīzāk sakot, es pazīstu daaaaudz tādus. Un vairums man ir ļoti pazīstami. Dažreiz domāju, es laikam neredzu to, ko pārējie. Vienīgais risinājums -atrast sev līdzīgos. Pagaidām man tas man vēl nav izdevies. Taču, kā saka-cerība mirst pēdējā...
AtbildētDzēst