pirmdiena, 2011. gada 3. janvāris

Labāk būt lepnam, nekā stūlbam.

jā,es zinu ,ka visiem tagad aicirtās elpa,un acis izsprāga no orbītām,bet man vienalga,jo sarkastiskā kuce it atpakaļ. jā,es protams varētu jums pastāstīt par savas dzīves jaunumiem,bet to nedarīšu,lai jūs nepārprastu,un nesāktos baumas,kas mūsdienas ir tik aktuāli. jā,es pat nezinu,vai cilvēki vienkārši pārprot viņiem teikto,vai apzināti maina tekstu,nezinu,bet cilvēkos mūsdienās dzīvo divkosīgums.
vispār,es apsveru domu iegādāties to silto slēpošanas kostīmu,jeb kombinzonu,ārā ir auksti,man salst viss kas vien var salt,tādēļ būtu ļoti pozitīvi iegādāties,ko tādu.vispār ziemas,sniegavīri,pikošanās ,ragaviņas&stuff.man ļoti atgādina bērnību,cēlāmies agri no rīta,lai būtu pirmie kas uzceļ sniegavīru,vai cietoksni,un gājām mājās pēdējie,lai mūsu veikums būtu pats lielākais,un iegūtu visa pagalma vērību.akkk,.bērnība.gribās it kā visu dabūt atpakaļ,bet no otras puses,pagātnē man vairs nav ko darīt,viss tur ir redzēts,izbaudīts. dzīvojot tālāk,mācāmies daudz ko jaunu!yess
vispār,man vairs nav īsti laika kaut ko šeit ierakstīt,jo man tūdaļ jābrauc ar Kati uz lido.ceru,ka vismaz tur būs kāds,kas man liks smaidīt

pirmdiena, 2010. gada 22. novembris

Katram cilvēkam ir savs ceļš kā pāriet tiltu

Jau vairākas dienas esmu Grobiņā. Biju jau nogurusi no tās Rīgas burzmas un no trokšņa,un intrigām kas tur valda,ir tik patīkami atrasties tik klusā,un jaukā vietā. Viss vairāk laikam man pietrūka Pilskalna,skeitparka un jauko cilvēku,un protams atmosfēras kas šeit valda. Gribu te palikt,bet saprotu,ka kādreiz man būs jābrauc prom,un nezinu kad atgriezīšos. Ir tik patīkami katru dienu ejot ārā,satikt un iepazīt jaunus cilvēkus,hothothot.
Katru rītu pieceļoties,un sēžot uz balkona ar kafijas krūzi ,kuru rotā uzraksts Gabija,un cigareti,manā galvā jaucās 100iem domu. Tik dažādu,bet nekādi nepārstāju domāt par vienu cilvēku īpašību,divkosību.Vai man vienīgajai liekas nožēlojami,ka sejā saka saldus mīļus vārdus,un brutāli sakot,- LIEN DIRSĀ,taču tikko kā Tu aizej,tā noliek kā,atvainojos,pēdējo sūdu,no saldajiem tekstiem vairs ne miņas. Šī īpašība vienmēr ir likusies pati nožēlojamākā,VAI TAS IR GODĪGI?
Esot šeit,man ir tik tiešām daudz laika domāt,un pa manu prātu visu laiku klejo viens vārds,MELI. Mēs visi melojam,tikai daži melo apzināti,un daži neapzināti. Jā,es arī esmu melojusi,kad to vajag.Vecākiem par to kur esmu,vai kur iešu,skolotājiem,par neizpildīto mājasdarbu iemesliem,tādi sīkumi vien ir.Taču es nekad neesmu melojusi par to ko jūtu,ko domāju.Tas man liekas nožēlojami. VIsmaz ja melo,tad dari to prasmīgi!

Viela pārdomām. CIK BIEŽI TU MELO?!

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Ja gribēs sapratīs ,negribēs pārpratīs

Pēdējā laikā viss paliek tik grūti,neko vairs nesaprotu,esmu sapinusies pati savās domās.Vēlos tikt āra no bezdibeņa,bet jo vairāk cenšos,jo dziļāk krītu.Apnicis viss,gribu mieru,patiesībā vairs es neko negribu.
Jā,jūs vari mani nosodīt par to ,ka es bimbāju par to,ka man nekā nav,mana dzīve sūkā,un viss ir slikti,ja es neko nedarītu lai to mainītu.Es daru visu,kas ir manos spēkos,nekas nepalīdz,nekam nav jēgas.Gribās ticēt,ka kādu dienu viss būs pizdata,bet zinu,ka nebūs.Gribu būt tikai laimīga,vai tiešām ,tas ir tik daudz prasīts?!Gribu tikai lai ir atkal kā bērnībā,kad viss lielākās sāpes ir nobrāzts celis,un atvadas ir tikai līdz rītdienai.Es pieaugu.
Vienmēr nomāc tā dīvainā sajūta,ka nevienam nedrīkst uzticēties,visi Tevi pieviļ,visi sāpina.Meli,tas ko mēs viss biežāk dzirdam,saldi meli.Varbūt dažreiz es labāk dzīvot saldos melos,nekā skarbā patiesībā.
Jā,ierakstam nav īpašas jēgas,man vienkārši gribējās izteikt savas domas,haha

pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

Все будет заебись

Nekad nesapratīšu,kā kāds var apgalvot ,ka ļoti labi mani pazīst,ja es pati sevi līdz galam nepazīstu?Apnicis viss šitais teātris,ja kristu visas maskas,bet atklātu ļoti daudz jauna,kaut ko patīkamu,kaut ko nepatīkamu,bet vismaz patiesību.
Apnikuši tie jautājumi,-ko Tu ņemu līdzi uz pamestu salu?tīri teorētiski mēs jau tagad esam uz pamestas un Dieva aizmirstas salas.Liekas ka apkārt ir tik daudz cilvēku,civilāzija,bet visā šajā pūli vienalga ir iespējams justies vientuļam,tā pat kā uz salas.Kādēļ tā notiek?Visā plašajā pasaulē nav divu sirdī vienādu cilvēku,katram ir savas domas,uzskati,sapņi.Jā,protams,draugi saka ,ka mani saprot,bet zinu ,ka zemapziņā viņi domā,ka esmu galīgi muļķe,dēļ saviem uzskatiem,taču es uzskatus viņus par muļķiem,jo mūsu uzskati atšķirās.Murgs.
Tagad nedaudz pasapņosim,katram vismaz reizi dzīvē ir uzdots jautājums,-ko tu darītu,ja Tev būtu trīs vēlēšanās?Atcerieties ko mēs atbildējām,kad bijām pavisam maziņi,"gribu konfekšu veikalu,daudz rotaļlietu,un šokolādes fabriku" KO PIE VELNA MĒS TAGAD VĒLAMIES?katru dienu ir jaunas vēlmas,jaunas intereses,protams,uz doto brīdi,mēs visi gribam naudunaudunaudu,it kā tā mums dotu milzu laimi.Jā,atzīstu ka labāk raudāt bmw,nekā autobusā,taču kāda jēga nauda,un visam ko Tu spēj par to nopirkt,ja Tev nav ar ko dalīties.Nauda sniegs īslaicīgu prieku,bet ne pilnīgu laimi.
Mēs visi esam tik egoistiski,mums vajag vēl,un vēl.Nekad nebūs gana,visu laiku vajadzēs vēl,un vēl.Paskataties taču ,kas notiek apkārt.Tu gribi jaunas drēbes,kāds cits būs laimīgs par tikko ceptu maizīti,tu gribi mašīnu,kāds cits grib tikai siltu jaku aukstā ziemas dienā,tu gribi naudu,kāds cits grib tikai pāris santīmus lai pabarotu savus bērnus,reizēm Tu saki ,ka gribi nomirt,toties kāds ir laimīgs par iespēju dzīvot.

otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

NEVIENS NAV TIK STIPRS,LAI NERAUDĀTU!

Izejot vienkārši ārā,un cerot ,kā vienmēr vazāties pa Ķengaragu,un smieties par visiem ko redzu,es kaut ko iemācījos.Jā,atzīstu,es to iemācījos no cilvēka kuram nav spoža pagātne,bet kurš ir izcīnījis savu tagadni.Visu dzīvi domāju,ka pazīstu cilvēkus,bet šodien sapratu ka tā nav.Viss kas šodien notika,mani reāli šokēja,labā nozīmē,protams.
-Neviens nav tik stiprs lai neraudātu ♥,jā,tā ir taisnība,tik tiešām.Lai cik cilvēks no ārpuses izskatītos stiprs,nevar zināt kas viņam darās sirdī.Arī stiprie raud,visi raud.Nav nesatricināmu cilvēku,saki ko gribi,bet nav.Katra asara,tikai padara mani stiprāku.