i don`t do drugs, i am drugs

"es vēlos, lai kādu dienu viss ir mierīgi, lai smaidot es neslēptu asaras, bet smaidītu tā vienkārši-tāpēc, ka man ir labi. es tikai vēlos, lai man ir kam uzticēties un ir kāds ar ko stundām ilgi smieties. es tikai vēlos, kā visas meitenes, labāko draudzeni. es nevēlos popularitāti, es gribu tikai būt pamananīta. un es zinu, ja es ļoti stipri gribēšu, tas piepildīsies.''

un ziniet, tas piepildījās. tiktiešām. smaids...liekas, ka nepamet mani vairs, visu laiku staigāju un smaidu kā maza tikko konfektes dabūjusi meitenīte, jo dzīve ir salda, kā konfekte, ja to māk pareizi izspēlēt. jo mēs visi esam spēlētāji, dzīves spēlē. te tev nepalīdzēs matemātikas un vēstures zināšanas, šeit Tev palīdzēs sirsniņa un prāts. šeit nav uzvarētāju un zaudētāju. bet varbūt vajadzētu?

ko tur daudz...es mācos no kļūdām, bet varbūt tās nav manas kļūdas, tās ir kāda cita ko pieļauju es? tik bezsakarīgi, bet zinu par ko runāju. es skatos uz sevi spogulī, un redzu kādu kam vajadzētu būt man. bet ziniet, tam kādam šobrīd ir tik ļoti labi, un es to nelaidīšu vaļā dēļ tās egoistiskās, patmīlīgās Gabijas, viņa ir maza, viņa vēl nezin ko grib. bet varbūt zin, un pat ļoti labi, un varbūt tāpēc es bēgu no viņas? kam lai jautā atbildes? aiii, nevajag man atbildes, ja šāda neziņa liek man būt kaut cik laimīgai. 

ājā, un visiem tiem, kas domāja, ka esmu bezvēsts pazudusi, lai gan visiem īstenībā bija vienalga (ļaujiet man sevi mieirnāt), es biju nometnē, nekurienes vidū, Neretā. bet tur bija tik labi, un man tik ļoti patika, un tā nometne tik daudz ko mainīja, un padarīja mani stiprāku visādās ziņās. tākā, nesatraucās, esmu atpakaļ, un tiem, kas domāja ka neatgriezīšos izlauzīšu kājas. lai jums visiem forša dieniņa!