she`s an angel

atkal sēžu mājās iebarikadējusies izlietotu salvetīšu un tējas krūžu kalnos, bet pirmo reizi man liekas, ka varbūt arī ir labi. Kāpēc? tāpēc, ka beidzot man būs laiks, kad pasēdēt vienai pašai mājās un atpūsties no skarbās dzīves, un cilvēkiem kas ir man apkārt.
bet tagad paiesim pa datumiņiem atpakaļ, līdz skolas sākumam. likās, ka pirmo reizi uz pirmo klasi. atkal braukt uz skolu, kur tu nevienu nepazīsti, un justies pavisam vienam. Ok, būšu godīga, es nebraucu uz turieni viena, un ieejot skolas teritorijā uzreiz satiktu to retardēto dīvaini Mariju (starpcitu, par mums saka, ka mēs kopā esam skaļas,nevaldāmas,unikālas etc.). ok, ne par mums ir stāsts... tā sajūta, ka Tu nevienu nepazīsti lielākai daļai cilvēku liekas biedējoša, bet mani tā ieintriģēja, es gribēju uzzināt kādi šie cilvēki ir, vai varbūt arī nē. Iegājām klasē, pie skolotājas Krakena. sajūta bija tāda, itkā mēs jau gadiem būtu mācījušies kopā, un tagad vienkārši pēc trīs mēnešu pauzes būtu satikušies. nu jā, ar to es tikai gribēju pateikt, ka skolā man iet lieliski, un klase man ir lieliska, un viss attiecībā pret skolu ir lieliski.
un tagad, kaut kas ne tik lielisks. es vienīgā esmu ievērojusi to, ka laikam ejot cilvēki kļūst par vēl lielākiem pašlabuma meklētājiem? viņi ir gatavi uz visu lai tikai paši gūtu panākumus, un viņi ies pār līķiem lai kļūtu par labākajiem, jauniešu gadījumā-populārākajam. bet jēga? tas, ka Tu kļūsi par labāko citu acīs, nepadarīs tevi par labāku cilvēku. ja tu esi gājis pāri galvām, lai kļūtu par to, kas Tu esi, tad tā ir bezjēdzīga uzvara. Galu galā, nevienam nebūs vajadzīgs "labākais" bez sirds.
un vēl kas svarīgs, kāpēc ir tik grūti piedot?

i don`t do drugs, i am drugs

"es vēlos, lai kādu dienu viss ir mierīgi, lai smaidot es neslēptu asaras, bet smaidītu tā vienkārši-tāpēc, ka man ir labi. es tikai vēlos, lai man ir kam uzticēties un ir kāds ar ko stundām ilgi smieties. es tikai vēlos, kā visas meitenes, labāko draudzeni. es nevēlos popularitāti, es gribu tikai būt pamananīta. un es zinu, ja es ļoti stipri gribēšu, tas piepildīsies.''

un ziniet, tas piepildījās. tiktiešām. smaids...liekas, ka nepamet mani vairs, visu laiku staigāju un smaidu kā maza tikko konfektes dabūjusi meitenīte, jo dzīve ir salda, kā konfekte, ja to māk pareizi izspēlēt. jo mēs visi esam spēlētāji, dzīves spēlē. te tev nepalīdzēs matemātikas un vēstures zināšanas, šeit Tev palīdzēs sirsniņa un prāts. šeit nav uzvarētāju un zaudētāju. bet varbūt vajadzētu?

ko tur daudz...es mācos no kļūdām, bet varbūt tās nav manas kļūdas, tās ir kāda cita ko pieļauju es? tik bezsakarīgi, bet zinu par ko runāju. es skatos uz sevi spogulī, un redzu kādu kam vajadzētu būt man. bet ziniet, tam kādam šobrīd ir tik ļoti labi, un es to nelaidīšu vaļā dēļ tās egoistiskās, patmīlīgās Gabijas, viņa ir maza, viņa vēl nezin ko grib. bet varbūt zin, un pat ļoti labi, un varbūt tāpēc es bēgu no viņas? kam lai jautā atbildes? aiii, nevajag man atbildes, ja šāda neziņa liek man būt kaut cik laimīgai. 

ājā, un visiem tiem, kas domāja, ka esmu bezvēsts pazudusi, lai gan visiem īstenībā bija vienalga (ļaujiet man sevi mieirnāt), es biju nometnē, nekurienes vidū, Neretā. bet tur bija tik labi, un man tik ļoti patika, un tā nometne tik daudz ko mainīja, un padarīja mani stiprāku visādās ziņās. tākā, nesatraucās, esmu atpakaļ, un tiem, kas domāja ka neatgriezīšos izlauzīšu kājas. lai jums visiem forša dieniņa!

this is how you remind me

Ir pagājis laikam labs laiciņš kopš pēdējās reizes kā šeit kaut ko rakstīju. Laika trūkums lai šeit paziņoju par jaunumiem savā dzīvē? Nedomāju viss. Īstais iemesls laikam ir riebums pret cilvēci kā tādu, par to, ka ziņošu jums cik man labi iet, un atradīsies kāds kas man to visu izbojās, vai arī, ja stāstīšu cik man ir slikti, kāds par to papriecāsies. Un mans dzīves mērķis nav darīt cilvēkus laimīgus. Tas tā, ievadam, ķersimies pie lietas.
  Ir nosvinēti Jāņi, kā nu kurš tos svinējis, kā teiktu Lienes ome,-alus, vai kaut kas grādīgs? bet nav svarīgi. Jāņi nekad nav bijuši brīnumu laiks, bet varbūt tomēr? Ja jau tā nav, kāpēc tad pār mani nāca tik daudz atklāsmes. Cilvēki, kas man riebās vairāk par visu tagad ir man dārgāki par zeltu, un tie kas bija dārgi ir kaut kur pazuduši? Vai man vispār viņus vajadzēja? Laikam jau, ka nē. Un viņiem mani laikam arī nē.
 Ar šo es tikai gribēju pateikt, ka neienīstat nevienu. nelieku mīlēt apkārtējos, bet vismaz neienīstat. Nekad nevarat zināt kuram no tiem cilvēkiem nāksies raudāt uz pleca un sūdzēties par dzīvi, un kurš no tiem kļūs par saules stariņu tavā dzīvē, un iespējams, ka par tavu mīlestībiņu. Tu nekad nezini kas notiks tālāk. Pietiek domāt par nākotni, tāda vārda nav. Dzīvo šodienai!

kamēr kāds pietaupa spēku, tikmēr kāds uzvaru gūst

Viss mierīgi, un bez steigas. viss ir labi, viss ir tieši tā kā es gribēju. es tagad ticu tam, ka katra diena ir ko vērta. man ir iepaticies smaidīt-vienkārši tāpēc, ka viss ir labi. sen tā nav bijis. prieks, ka man atvēra acis uz to, ka es turpināju čakarēties ar cilvēkiem, kuri nespēj atrast man laiku, un pavisam nepievērsu uzmanību cilvēkiem kuri neievēro savus plānus, lai veltītu man laiku. Man prieks, ka man atvēra acis, žēl tikai, ka nespēju pati to visu saprast. iespējams, ka cilvēkiem liekas, ka esmu kaut ko salietojusies, jo smaids nepazūd, smiekli ir viss apkārt, un viss ir tik labi. Ja pat ir problēmas, tad tagad es zinu kā tikt ar tām galā. kaut tas turpinātos vienmēr, bet laikam tā nevar. laikam nevar vienmēr viss būt labi. vai varbūt tomēr?

tu dzīvo citā krāsā

jau ir trešais jaunā gada mēnesis. ir nosvinēts jaunais gads,valentīndiena, vīriešu diena, sieviešu diena.aiz loga ir pabijuši sniega kalni, un peļķes, kas vairāk līdzinās ezeriem. bet viss turpinās tā pat kā katru gadu. nekas nemainās. viss liekas jau darīts, un tik šausmīgi ierasts. bet pēkšņi es atduros pret to, ka viss ir tik ļoti mainījies. tie cilvēki, kas man bija blakus pirms šī nelaimīgā  gada ir kaut kur pazuduši, visa mana iepriekšējā dzīve ir kaut kur pazudusi. bet vai tad es tieši to negribēju? vai tad es negribēju jaunu dzīvi kur viss būtu lieliski, un nebūtu nekādu problēmu? tieši tā tagad ir-lieliski. viss ir kārtībā. katru dienu piepilda smiekli, un forši cilvēki apkārt. bet kaut kā pietrūkst.-MANU draugu. šie visi cilvēki nav nekas. kur ir mani draugi? kad es viņu pazaudēju?