pirmdiena, 2010. gada 1. februāris

Vēlies saglabāt žilbinošu smaidu? Domā ko runā.

Vispār,runājot par mana bloga nosaukumu,es laikam čista varētu dabūt pa muti par to ko rakstu šeit,bet nū,man vienalga,tā pat man nav ne no bail,nu labi ir.Tas noteikti nemaina faktu ka man sāp pirksti,un ,ne jau tāpēc ka ir izgudrots jauns veids ielaist narkotikas,caur pirkstu,bet tāpēc ka man pārbrauca pāri pirkstiem,ar slidu,un labās rokas rādītājpirksts man sāp tikai tāpēc,ka man tagad ir māsa,īsta māsa.Nēnē runa nav par klonēšanu,bet nu ,fakts ir tāds ka man ir māsa.Un vispār,man ļoti gribas sestdienu,lai tiktu pie māsas,un mums būs jautra nakts,kurā mēs vēl nezinam ko darīsim,bet tas noteikti būs kaut kas jautrs,tikai viena lieta,ceru ka pie viņas nepaliks Reinis,savādāk mūs atkal dauzīs ar spilvenu,nice.Atļaušos iestarpināt,ka tieši šajā brīdī man iesāpējās galva,lai gan īstenībā tas jau man notiek visu dienu.
Un vispār,šobrīd jūtos laimīgāka par pedofīlu bērnudarzā,nu labi ,tas bija tikai sarkasms,šodien man visi kaut ko diršās augumā,galīgi ne pa ķeksi.Yāā,un vēl,man visi sāk izskatīties pēc izsitējiem,jēziņ es esmu dīvaina,un es mīlu Elīzu
Konkrēti tizla diena bija.
Atļaušos šo ierakstu pabeigt ar kaut ko mīļu,un nesarkastisku,-
Don`t care whose feelings will get hurt.

1 komentārs:

  1. MANA MĀSA. /h/^
    Es mīlu Gabiju. Ļoti Ļoti Ļoti.
    Un tagad es braucu uz skolu.
    GAIDU SESTDIENU - očeņ. ;**

    AtbildētDzēst